“Baltās zeķbikses” atgriežas: “silda” mītu par Baltijas valstu snaiperēm 16
Viltus ziņa. Baltijas valstu snaiperes un citi algotņi uzbrūk Donbasam
Dramatiski virsraksti aprīlī parādījās daudzos Krievijas interneta portālos. Ziņas autors – Luhanskas “tautas republikas” tautas milicijas oficiālais pārstāvis apakšpulkvedis Andrejs Moročko, kurš 9. aprīlī notikušajā preses konferencē paziņoja sekojošo: “Mūsu izlūkdienesti turpina fiksēt ārzemju algotņu, to skaitā snaiperu grupu, aktivizāciju uz abu pušu saskares līnijas. Lielākā daļa snaiperu nākot no Polijas un Baltijas valstīm.”
Izcelsme un izplatība
Ziņa momentāni, divu dienu laikā parādījās sociālajos tīklos un vairākos desmitos portālu – sākot no pavisam marginālām “klikšķu vietnēm” līdz pat aģentūrai “Sputņik” un laikrakstam “Izvestija”, kas vismaz cenšas izlikties respektabli.
Interesanti, ka patiesībā tā ir rakstu sērija. Vēlāk no tā paša avota pienāca arī ziņa par to, ka Donbasā “ukraiņu diversantus” apmācot instruktori no Igaunijas. Arī šo informāciju tālāk palaida lielie Krievijas mediji, tostarp arī viena no vadošajām Krievijas ziņu aģentūrām “RIA Novosti”. Tika apgalvots, ka tam ir foto pierādījumi, taču bildēs nekādi igauņi nav redzami, vien ukraiņu karavīri kādās mācībās, kas jau agrāk izmantoti pie citiem līdzīgiem rakstiem. Tāpat ziņots, ka Donbasā ieradušies militāristi no ASV.
Atmaskojums
Dažas zupas, piemēram, borščs vai soļanka, pēc otrreizējas uzsildīšanas kļūst pat garšīgākas. Tomēr šis nav tas gadījums. Baltās zeķbiksēs tērptas baltiešu snaiperes, bijušās biatlonistes, kas karoja Čečenijā un tagad medī mierīgos iedzīvotājus Donbasā, ir lēts, bet diemžēl visai noturīgs mīts, ar kuru joprojām tiek baroti lētticīgi ļautiņi Ukrainas austrumos, Krievijā un ne tikai. Šī ziņa tikusi tik bieži reanimēta un atkārtoti uzsildīta, ka jau kļuvusi bezgaršīga. Pat atsevišķi ziņas izplatītāji tomēr uzmanīgi piemin – dokumentālu pierādījumu baltiešu snaiperu aktivitātēm ne Čečenijā, ne Ukrainā neesot.
Interesanti, ka divdesmit gadu laikā, kopš mīts sācis savu pastāvīgo dzīvi, nav atrasts neviens, nu pilnīgi neviens attēls, kas kaut daļēji liecinātu par “baltzeķu” aktivitātēm. Zinot, cik neuzmanīgi cilvēki ievieto savas fotogrāfijas sociālajos tīklos un to, ka gan brīvprātīgi entuziasti, gan valstu specdienesti cenšas izsekot tur notiekošo, grūti iedomāties, ka pa šo laiku nav noplūdis pilnīgi neviens attēls. Tāpēc “baltzeķu” ziņas izplatītājiem jāizlīdzas vien ar simboliskiem attēliem – sākot no datorgrafikas un beidzot ar sociālajā tīklā “vkontakte.ru” savulaik publicētu softbola (peintbolam līdzīga militāra spēle) spēlētājas un viņas suņuka bildi. Tieši tā izrīkojies Latvijas portāls “press.lv”, kas atradis sociālajā tīklā ievietotu sludinājumu ar aicinājumu balsot par viņas suņuku Dašu: “Palīdziet Dašai kļūt slavenai, bet man laimēt automātu.” Klāt pievienota asprātīga meitenes un Dašas fotogrāfija (abas, rūpīgi nomaskējušās, slēpjas zālē), ko tad arī izmantojis “press.lv”.
Bet kāpēc vajadzēja izdomāt tieši “baltas zeķbikses”? Nacistu propagandas meistars Jozefs Gebelss esot teicis – lai meli būtu ticami, tiem jābūt lieliem un tie jāatkārto simtiem reižu. Varētu vēl piebilst – arī krāsainiem, vēl labāk – ar erotisku “piesitienu”. Modernā interneta pasaule dzīvo ne tik daudz vārdu, cik vizuālo tēlu pasaulē. Viena lieta ir pieminēt mistiskas snaiperes, pavisam cita – baltās zeķbiksēs tērptas baltiešu “bestijas”, kas rāpjas Čečenijas kalnos vai slēpjas reto Ukrainas mežu puduros. To, ka no maskēšanas viedokļa baltas zeķbikses gan nav tā labākā apģērba izvēle, laikam iedomājas tikai retais.
Sadarbībā ar
Sērija “ATMASKOTS”
Visus rakstus šajā sērijā lasi šeit.
