“Viņu vaidi skan pa visu slimnīcu…” Baltkrievijas slimnīcas ir pilnas ievainotu krievu karavīru 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainas armijas Ģenerālštābs Baltkrievijas armijas tiešu iesaistīšanos karā pret Ukrainu uzskata par tuvākā laika jautājumu. Arī starptautiskie novērotāji tādu scenāriju neizslēdz, kaut vakar tika ziņots, ka baltkrievu desantnieku vienības atkāpjas no robežas. Baltkrievijas pašpasludinātais prezidents Aleksandrs Lukašenko, pēc visa spriežot, vēlas izvairīties no tiešas ieraušanas “militārajā operācijā”, bet nav situācijas saimnieks. Tostarp Baltkrievija jau no pirmās kara dienas kalpo Krievijas armijai par stabilu aizmugures bāzi.
Iebrukumu gaida
Ukrainas armija rēķinās, ka uzbrukums varētu vērsties pret Volīnijas reģionu, Ļvivas virzienā, un draudējusi tādā gadījumā dot atbildes triecienu.
Baumu līmenī cirkulē ziņas, ka Lukašenko jau 19. martā piekritis invāzijai, kurā piedalītos ap 20 tūkstoši baltkrievu karavīru, kas ir aptuveni puse no visas Baltkrievijas armijas.
Sociālajos tīklos manītas baltkrievu militārpersonas ar tādiem pašiem sarkanas līmentes rokas apsējiem, kādus kara pirmajās dienās nēsāja Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” kaujinieki. Reizē ir šaubas, vai Krievijai Baltkrievijas ieraušana pat baltkrievu armijnieku vidū nepopulārajā karā tiešām būtu izdevīga.
Loģiski spriežot, Maskavai Baltkrievija pat ir noderīgāka, ja turp kā uz drošu vietu ved ievainotos, tur remontē kaujās cietušo tehniku, no Baltkrievijas Gomeļas lidlauka kaujas uzdevumos dodas Krievijas kara lidmašīnas.
Baltkrievu aculiecinieku ieraksti un video “Telegram” vietnē rāda, ka Krievijas kara aviācija no Baltkrievijas gaisa telpas izšauj raķetes Ukrainas virzienā. Svētdien tas noticis tik skaļi, ka Mozirā drebējušas logu rūtis un ieslēgusies auto signalizācija.
Speciālisti pieļauj, ka sprādzienu atgādinošā trokšņa cēlonis ir hiperskaņas raķešu “Kinžal” vai spārnoto raķešu izšaušana no lidmašīnas.
Slimnīcas pārpildītas
Aculiecinieku neoficiāli sniegtā informācija, tostarp sociālajos tīklos, liecina, ka vairumu kaujās ievainoto karavīru Krievijas armija ar autotransportu un helikopteriem vispirms ved uz militāro lauka hospitāli baltkrievu Narovļā, netālu no Ukrainas robežas. Hospitāli bijušās autobāzes teritorijā iekārtoja īsi pirms iebrukuma.
Apkaimes ļaudis stāstījuši, ka Narovļā uzturas “simtiem ievainoto”. Vietējos tur klāt nelaiž. Tiem, kuri interesējas, ir problēmas ar miliciju. Smagāk cietušos ievainotos no Narovļas ved uz baltkrievu slimnīcām Gomeļā un Mozirā. Līdzīgu maršrutu mēro kritušie.
Tos sākumā uzkrāj morgos un tad no Baltkrievijas vilcienos un lidmašīnās ved tālāk uz Krieviju.
“Radio Svoboda” baltkrievu valodas dienests, atsaucoties uz vietējiem avotiem, pagājušajā nedēļā lēsa, ka caur Baltkrieviju uz Krieviju izvesti vairāk nekā 2500 kritušo. Par ārkārtīgi lielo ievainoto skaitu hospitāļos stāstījuši gan tie baltkrievi, kas pabijuši slimnīcās savu veselības problēmu dēļ, gan neoficiāli arī baltkrievu mediķi.
“Bijām ar sadzīves traumu Moziras slimnīcā. Tur tik daudz ievainoto krievu guļ – vienkārši šausmas. Briesmīgi sakropļoti. Viņu vaidi skan pa visu slimnīcu. Nav iespējams klausīties,” vietne “Svoboda” citē kādu vietējo.
Avots mediķu aprindās paudis, ka ķirurģiskās operācijas notiek visu diennakti. Diennaktī to ir 50–100. Visbiežāk jāveic amputācijas. Mozirā operāciju nodrošināšanai piesaistīti visi ārsti, ieskaitot terapeitus un otolaringologus.
Līdzīgas liecības no vairākiem avotiem ieguvis Vācijas raidītājs “Deutsche Welle” (“DW”). Tā avots Moziras slimnīcā atzinis, ka daudzus ievainotos ieved novēloti un vairs neizdodas glābt. Šie cilvēki nav ēduši vairākas dienas, nesaprot, kur atrodas, un tikai lūdz pasaukt savus vecākus: “Ir 2003. gada gadagājuma pacienti no nabadzīgākajiem Krievijas reģioniem. Īstenībā viņi vēl ir bērni.”
Gan baltkrievu ārstiem, gan medmāsām likts parakstīt apņemšanos klusēt, tādēļ atklāti neviens šādas ziņas nestāsta.
Lukašenko varai opozīcijā esošais Baltkrievijas mediķu solidaritātes fonds “DW” skaidrojis, ka slimnīcās pastāvīgi uzturas Baltkrievijas Valsts drošības dienesta un Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieki. Slimnīcu ēkas apsargā.
Mediķi, kuri atzīti par neuzticamiem no informācijas neizpaušanas viedokļa, tiek atlaisti. Viņus aizstāj ar speciālistiem no Krievijas. Tostarp Baltkrievijas režīma mediji runas par Krievijas militārpersonu līķu pārpildītajiem Moziras morgiem sauc par viltus ziņām, bet Lukašenko pirms neilga laika apgalvoja, ka Baltkrievijā ārstējoties vien 160–170 krievu karavīru.
Baltkrievijas Veselības aizsardzības ministrija ne reizi nav izteikusies par Krievijas karavīru ārstēšanu, kaut no starptautisko normu viedokļa palīdzēt karā ievainotajiem nav nelikumīgi. Jāpiebilst, ka laikraksts “The Washington Post”, atsaucoties uz rietumvalstu izlūkdienestu aplēsēm, pagājušās nedēļas beigās nogalināto vai ievainoto krievu karavīru skaitu vērtēja kā aptuveni 1000 dienā.
Ukrainas amatpersonu skatījumā, nogalināto, ievainoto, sagūstīto Krievijas karavīru skaits jau pārsniedz 15 tūkstošus, taču tas varētu būt arī pārspīlēti.
