“Varbūt no malas izskatījās, ka viss nāk ļoti viegli.” Tīna Graudiņa par spēli Eiropas čempionātā 2
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms gada sporta mīļotāji Latvijā sekoja līdzi Tīnas Graudiņas un Anastasijas Kravčenokas teicamajām sekmēm Tokijas olimpiskajās spēlēs. Viņas pamatīgi pārsteidza, tiekot līdz pusfinālam, taču medaļas izpalika.
Arī pēc tam dažos augstākā līmeņa turnīros gadījās līdzīgs scenārijs, taču pagājušajā nedēļā Latvijas labākais pludmales volejbola duets atkal bija tur, kur šķiet piederas – uz augstākā pakāpiena.
Minhenē notikušais Eiropas čempionāts Tīnai un Anastasijai bija perfekts, vērojot spēles TV ekrānā, varēja redzēt, ka abas izbauda procesu.
“Varbūt no malas izskatījās, ka viss nāk ļoti viegli, jo lielāko daļu maču uzvarējām divos setos. Tikai finālā vajadzēja trīs. Ja godīgi, mēs šoreiz nebijām pārāk iespringušas, ļāvāmies plūsmai, uzticējāmies pašas sev un tam treniņprocesam, kas mums ir bijis. Tā jau ir, ja par daudz iespringst, tad sanāk sliktāk, nekā spēlējot atbrīvoti. Eiropas čempionātā spēlējām brīvi un pārliecinoši gājām uz katru spēli. Gājām baudīt,” intervijā “Latvijas Avīzei” teic Tīna Graudiņa.
Izdevusies sezona
Abām ar Anastasiju šis ir otrais Eiropas čempionu tituls. Pirmais 2019. gadā Maskavā bija sensācija, šoreiz jau īsti ne, lai gan abas volejbolistes sev papildu psiholoģisko slogu nelika.
“Nebijām uzlikušas mērķi, ka obligāti jāuzvar. Tagad ir milzīgs prieks, jo Eiropas čempionu tituls ir prestižs un svarīgs. Tagad mums jau ir divi, kas ir liels sasniegums, jo daudzi labi dueti pie šāda titula nav tikuši. Pirms trim gadiem bija pārsteigums, ka mēs tikām līdz medaļām, bet toreiz finālā mums polietes vajadzēja uzvarēt un tas vairs nebija pārsteigums. Tagad otrādi – tas, ka tikām līdz medaļām, nebija pārsteigums, bet uzvara finālā gan. Līdz tam Šveices duetu, kas nāca pretim zelta mačā, nekad nebijām uzvarējušas. Beidzot izdevās,” saka Tīna.
Sezona abām bijusi raiba. Piemēram, mājas turnīrā Jūrmalā neizdevās tikt laukā no grupas, pasaules čempionātā zaudējums astotdaļfinālā, bet pēc tam “Elite 16” posmā Gštādē pusfināls, Eiropas Nāciju kausā komandām izcīnīta bronza.
“Šosezon mēs mēģinām adaptēties jaunajai sistēmai ar “Elite 16″ turnīriem. Tajos labu komandu blīvums ir daudz lielāks nekā iepriekšējos gados. Jā, no malas varbūt izskatās, ka mums iet kā pa viļņiem, jo vienā turnīrā tiekam no grupas ārā, citā netiekam. Tas gan saistīts arī nedaudz ar veiksmi, kādas komandas nāk pretim. Kopumā jau nevaram sūdzēties, jo vidējais rezultāts ir labs un ar šo Eiropas čempionāta zelta medaļu, es teiktu, ka mums tomēr ir izcila sezona,” gandarīta ir Graudiņa.
Augt kopā ar treneri
Tīnai šis gads bijis panākumiem bagāts arī otrpus okeāna, jo, noslēdzot bakalaura studijas Dienvidkalifornijas universitātē (“USC”), viņa otro reizi kļuva par ASV studentu meistarsacīkšu (NCAA) čempioni. Studijas viņa gan turpina tajā pašā universitātē, taču jau maģistrantūrā.
“Man ir bakalaura grāds politoloģijā. Maģistrantūrā mācos komunikāciju un menedžmentu, taču tas jau ir attālināts process. Ir ko vakaros darīt, skaitos pilna laika students,” mācības joprojām ir Tīnas ikdienas sastāvdaļa.
Nākamnedēļ viņa ASV spēlēs arī pludmales volejbolu, piedaloties ASV atklātā čempionāta posmā. Tur volejboliste var piedalīties, jo viņai ir arī ASV pilsonība. “Spēlēšu kopā ar kanādieti Sāru Pavanu, kas ir uzvarējusi pasaules čempionātā. Būs interesanti. Pirms tam jau piedalījos turnīrā Fortloderdeilā.
ASV čempionāta finālā gan nespēlēšu, jo tad kopā ar Nastju mums septembra beigās ir plānots “Elite 16″ turnīrs Parīzē,” par tuvākajiem plāniem teic volejboliste. Abām tas arī būs pirmais turnīrs jauna trenera vadībā.
Pēdējo pusotru gadu Graudiņu/Kravčenoku trenēja Gustavo Roča no ASV, taču viņam pamatdarbs ir Amerikā jau minētajā “USC” universitātē. “Sapratām, ka nesanāks viņu raut uz pusēm, lai ik pa laikam būtu kopā ar mums Eiropā. Tas nav iespējams, un tam nav īsti jēgas. Esam atradušas treneri no Polijas. Damiens Vojtašiks. Jauns, bet ar palielu pieredzi, jo trenējis savas valsts labākos duetus.
Viņu sen pazīstam, esam bijušas treniņnometnē kopā, tāpat daudz spēlējušas pret polietēm. Vojtašika galvenais pluss ir tas, ka viņš ir motivēts, gatavs mācīties un augt kopā ar mums. Mums šī sadarbība likās pievilcīga, jo domājam, ka labi sapratīsimies gan cilvēciski, gan no volejbola skatpunkta. Uzskatām, ka viņš mums daudz varētu dot,” izvēli pamato Graudiņa.
Kopējais darbs gan sāksies septembra otrajā pusē. Ātrāk nav jēgas, jo profesionālajā pludmales volejbola tūrē šā gada kalendārs ir sastādīts ar saviem izaicinājumiem.
“Šī ir sezona ar savām īpatnībām, jo kalendārs ļoti haotisks. Parasti ir tā, ka vasarā nospēlē, rudenī ir atpūta un tad sākas gatavošanās nākamajai sezonai. Tagad ir turnīri arī novembrī. Sanāk liela plānošana,” atzīst Graudiņa.
