Sarunāšana Latgalē beidzas tikai tagad. Beidzot var labot Šlesera laika sekas 3
Pārvadātāji cīnās par esošo labumu saglabāšanu, Autotransporta direkcija (ATD) – par pasažieru ērtībām un naudas saimniecisku izmantošanu.
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) pirms Lieldienām izplatītā atklātā vēstule (viss vēstules teksts lasāms portālā “la.lv”) vērtējama kā populistiska un mēģinājums apzināti manipulēt ar pasažieriem, uzskata ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Viņš uzsver – konkursu rīkošana maršrutu tīklu apkalpošanā līdz šim vienmēr ir nodrošinājusi augstākas kvalitātes pakalpojumu saņemšanu pasažieriem un mazāku valsts dotāciju nekā gadījumos, kad līgums slēgts bez līgumcenas konkursa. Turklāt tā atbilst tirgus ekonomikas nosacījumiem.
Sarunāšana Latgalē beidzas tikai tagad
ATD patlaban cenšas labot bēdīgi slavenā ekspolitiķa, bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera ministrēšanas laikā 2008. un 2009. gadā saslēgtos koncesijas līgumus ar pasažieru pārvadātājiem, kurus, piemēram, Latgalē, slēdza bez konkursa rīkošanas.
LPPA vēstulē vēsta, ka sešos maršrutu tīklos vai tā daļās – “Alūksne”, “Daugavpils”, “Gulbene”, “Jēkabpils”, “Limbaži”, “Ludza”, “Madona”, “Preiļi”, “Rēzekne” un “Ziemeļkurzeme” (Ventspils un Talsi) – šā gada nogalē beidzas ar pārvadātājiem noslēgtie līgumi. Ar pasažieru pārvadātājiem noslēgtie līgumi šajās maršruta tīkla daļās veido 15% īpatsvaru no kopējā sabiedriskā autobusu transporta kilometru daudzuma.
Asociāciju uztrauc, ka ATD grib izvēlēties jaunos pārvadātājus uz trīs gadiem konkursā, nevis pagarināt līgumus ar esošajiem pārvadātājiem. Citos maršrutu tīklos ar pasažieru pārvadātājiem noslēgtie līgumi beidzas 2020. gada nogalē. “Patlaban Latvijas pasažieri atrodas atšķirīgā situācijā. 2008. un 2009. gadā slēgtajos koncesijas līgumos ir noteiktas atšķirīgas kvalitātes prasības, bet maksa par braucienu Latvijā visiem ir vienāda. Piemēram, Kurzemē vidējais autobusu vecums ir 7,2 gadi, bet Latgalē – gandrīz 20 gadi,” tā K. Godiņš. Viņš arī piebilst, ka līgumu automātiskai pagarināšanai iebilst Eiropas Komisija un Finanšu ministrija. Iemesls – nav izveidojusies ārkārtas situācija.
