Bez kazas, kroga un automašīnas 33
Nupat beidzu pārlasīt rakstnieka Alfrēda Dziļuma brīnišķīgo grāmatu “Saplēstā krūze” (Rīga, “Liesma”, 1990.).
Esmu dziļā neizpratnē, vai jaunā seriāla radītāji ir vispār šo darbu izlasījuši un sapratuši tā dziļo jēgu. Izmantojot šo rakstnieka darbu, vajadzēja tapt tādiem latviešu filmu šedevriem kā mākslas filma “Puika”, “Cilvēka bērns” un daži citi kinodarbi. Seriāla ar nosaukumu “Saplēstā krūze” veidotājiem vajadzēja kaut mazāko cieņu just pret autora darbu. Nosaucot galvenos varoņus literārā darba varoņu vārdos, tiek radīta nojausma, ka tas ir veidots pēc A. Dziļuma grāmatas, bet šie radītie tēli dzīvo svešā vidē pilnīgi svešu, pašu seriāla veidotāju izgudrotu dzīvi. Tikai daži piemēri: Liesma iziet par sievu pie lauku saimnieka Zelmeņa, kuram ir zeme pat labāk iekopta nekā Liesmas tēvam Rijkuram, kuram draud ūtrupe, bet nevis pie kaut kāda krodzinieka. Viņai piedzimst meitene, nevis zēns, un par bērna slepkavības mēģinājumu grāmatā nav pat domāts. Meitene augot ļoti līdzinās Ērika un Nates meitai Dainai. Nate iebrauc Ērika izūtrupētajā saimniecībā ar saimnieka par neizmaksāto algu dotajām govīm, kuras ir piesietas pie aizlienētajiem ratiem, nevis ar automašīnu. Kazas, krogs un automašīnas šajā darbā vispār nav pieminētas!
Ja dzīvi būtu rakstnieka Dziļuma autortiesību pārstāvji, tad, manuprāt, tur būtu viens pamatīgs tiesas process, kurā uzvarētu Dziļumu pārstāvošā puse.
Leontīne Apšeniece
