Medus no koku galotnēm. Iespējams, vienīgais Latvijā “meža bitenieks” dalās interesantā pieredzē 5
Biteniekam JĀNIM GABRANOVAM Mores pagasta mežā ir bišu drava. Katru gadu to papildina aptuveni 30–40 saimju, kuras bitenieks… noceļ no koka. Viņš varbūt ir vienīgais, kurš vēl aizvien dodas, kā tautasdziesmā teikts, bišu kāpt.
Izvieto tuvāk dabai
Jānis Gabranovs savā dravā visu dara pats, arī biškopības inventārs un stropi ir viņa veikums. – Bitēm galvenais – lai dzīvoklī būtu laba ventilācija, lai ziemā strops ir sauss un skrejai aizvējš, – uzsver biškopis. Kad jaunām saimēm steigšus vajadzēja gādāt mājas, viņš izmēģināja arī saplāksni. Secinājums – slikta ventilācija. Gana piemērots variants ir stropa priekšpusi un mugurpusi izgatavot no saplākšņa, sānus – no koka, tomēr vislabākie ir koka stropi.
Drava izvietota meža pļaviņā, kur ir krūmu un latvāņu aizvējš (no latvāņiem ir labs medus, tikai nedrīkst to bitēm atstāt ziemai). Bitēm patīk savvaļa, nevis gludi izpļauts līdzenums, novērojis dravnieks.
Lamatas karina kokā
Taču žurnāla “Praktiskais Latvietis” redakcijā Jānis ieradās, lai pastāstītu nevis par saviem stropiem, bet gan par oriģinālo pieredzi spietu ķeršanā. Biteniekam saimju daudz, pašam darbības un interešu joma plaša, tāpēc laikus nevar visas bites pieķert spietošanas grēkā. Kur bēgles pēc izspietošanas dodas? Uz mežu, augstu kokā noskatītu mājvietu!
Bitenieks nolēmis spietiem kokā izlikt lamatas. Apmēram 5–6 m augstumā viņš uzvelk aulīšus – spieta kastes. Arī tās ir paša gatavotas, un tajās var ievietot 7–9 rāmīšus. Malās liek pāris vecu, izvilktu šūnu, vidū – jaunas mākslīgās šūnas, lai māte dētu jaunizvilktās, baltās kanniņās. Vecajās šūnās nedrīkst būt medus, jo tad aulīti pirmās atradīs un apsēdīs skudras.
