Pirms 90 gadiem Latvijas, Igaunijas, PSRS, Polijas un Rumānijas pārstāvji Maskavā parakstīja tā saukto Maskavas jeb Ļitvinova protokolu, kas noteica, ka attiecības šo valstu starpā regulē Briāna–Kelloga pakts (parakstīts 1928. gadā 27. augustā Parīzē) par atteikšanos no kara kā instrumenta starptautisko konfliktu regulēšanā.

Lasītākie

Veselam

Daudzi to dara katru rītu, pat nenojaušot risku: kardiologs nosauc 7 kļūdas, ko kategoriski nedrīkst darīt uzreiz pēc pamošanās 12

Kokteilis

Tām vairs nebūs nekādas vērtības! “Laika ceļotājs” nosauc 10 lietas, kuras vienkārši izzudīs līdz 2055. gadam

Kokteilis

Dažiem var mainīties dzīve! Lielais aprīļa horoskops visām zodiaka zīmēm

Lasīt citas ziņas

Aicinātas tika arī Somija un Lietuva, taču tās atteicās pievienoties. Lietuva – teritoriālo domstarpību dēļ ar Poliju.

Dokuments tika nosaukts tā iniciatora – PSRS ārlietu tautas komisāra vietnieka Maksima Ļitvinova vārdā. Latvija gan vēl nebija ratificējusi Briāna–Kelloga paktu, taču Rīga nolēma parakstīt protokolu vēl pirms 13. februārī gaidāmās ratifikācijas Saeimā. Latvijas vārdā “Ļitvinova protokolu” parakstīja sūtnis PSRS Kārlis Ozols.

VIDEO. “Traka vāvere!” Tallinā mazais dzīvnieciņš rāpelē pa daudzstāvu mājas fasādi

Horoskopi 3. aprīlim. Ieteicams apzināti izvairīties no konfliktiem un neeskalēt sarežģītas situācijas

“Tur bija trīs cilvēki,” aculiecinieks izklāsta spraigos nakts notikumus Ķengaragā, kur tika sašauts cilvēks

Maskava gan nebija atmetusi plānus pakļaut savai ietekmei mazās robežvalstis, tomēr vēsturnieki atzīst, ka tajā brīdī tas bijis diezgan būtisks diplomātiskais faktors, kas ļāvis Latvijai un Igaunijai nedaudz uzelpot par savu robežu un neatkarības drošību.

Problēmas palika, jo Ļitvinova iecerētā vienošanās, kas atbilda arī tā brīža Maskavas interesēm, nebija starptautiskās Rietumu lielvalstu garantijas, pēc kurām 20.–30. gados, atskatoties uz draudiem no Vācijas un PSRS, tā tiecās Latvijas diplomātija. Tas bija risinājums tikai īsam brīdim.

• diena vēsturē