– Vai vietējie ūdeņi tev nav par šauriem? 8
– Nu ir jau ir (Raivo smejas), es jau desmit gadus makšķerēt un medīt zem ūdens braucu uz Norvēģiju. Tur jūrā ar zemūdens medībām nodarboties var jebkurā vietā, izņēmums ir upju grīvas un ar bojām iezīmētās zonas pie zivju audzētavām. Ar medībām fiziski var nodarboties četras piecas stundas dienā. Mājās jau nesēdēsi, kāpju laivā un copēju kopā ar draugiem.
Pirmajā braucienā ar pilkeri noķēru deviņus kilogramus smagu mencu, biju ļoti priecīgs. Pamazām sāku apgūt Norvēģijas zemūdens pasauli, lai tiktu pie kādas trofejas. Mērķa zivs, protams, bija paltuss, bet nomedīt paltusu nav nemaz tik vienkārši. Paltuss parasti uzturas dziļumos un tikai paisuma vai bēguma laikā barības meklējumos dodas uz seklumiem pie tiltu balstiem, sēkļiem, sēkļu krantīm. Tikai ceturtajā Norvēģijas braucienā tiku pie 3,5 un 14 kilogramus smagiem eksemplāriem. Tas mani iedvesmoja jauniem varoņdarbiem.
– Vai sagaidīji savu veiksmes stundu?
– Jā, mana veiksmes stunda sita šā gada 24. augustā. Divas dienas iepriekš biju nomedījis skaistu 31,5 kilogramus smagu paltusu. Nākamo dienu veltīju atpūtai un ķēru no laivas saidas, bet liktenīgajā dienā atkal devos zem ūdens.
Slīdēju pāri vietai, kur dziļums bija ap divpadsmit metriem, ūdens bija krietni vien duļķains ar vāju redzamību, pēkšņi es apakšā pamanīju liela paltusa kontūras. Sākumā domāju, ka tās ir paisuma straumju staipītas ūdenszāles, bet, ieniris līdz astoņiem metriem, sapratu, ka tā tomēr ir milzīga zivs. Vairs nevilcinājos ne mirkli un tūlīt izšāvu. Lielā zivs iztina 40 – 50 metrus auklas no zemūdens ieroča spoles (kopā ~100), aizgāja uz sešpadsmit metru dziļumu un apstājās. Lēnām ietinot auklu, virzījos tai klāt un brīdī, kad biju virs tās, sāku spēcīgi vilkt auklu. Zivs atkal iztina apmēram tikpat daudz auklas, bet apstājās dziļumā jau virs trīsdesmit metriem.
Atkal aizpeldēju līdz vietai virs paltusa un uzsaucu pāriniekam, kurš atradās laivā, ka esmu izdarījis šāvienu uz lielu paltusu un man nepieciešama viņa palīdzība. Pats uzgūlos uz trīsdesmit piecu litru lielās drošības bojas, kas ar trīsdesmit metrus garu, ļoti izturīgu auklu bija piestiprināta pie manas jostas, un atkal centos iekustināt zivi, bet veltīgi. Talkā piesteidzās pārinieks, un mēģinājām to izdarīt pa diviem, bet atkal nekā. Sapratām, ka aukla aizķērusies.
