Briselē dala “embargo” pienu 0
Dalot piena pudeles, Baltijas valstu un Somijas lauksaimnieki Briselē trešdien vērsa ES amatpersonu uzmanību uz kritisko situāciju piena nozarē, ko izraisījis Krievijas embargo.
Vienlaikus Latvijas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji aicināja piešķirt papildu kompensācijas krīzes skartajiem piena lopkopējiem, uzsverot, ka jau atvēlētais 7,7 miljonu eiro atbalsts ir nepietiekams. LPKS “Trikāta KS” valdes priekšsēdētājs un z/s “Pilslejas” saimnieks Uldis Krievārs līdz šim piešķirto kompensāciju Latvijas piensaimniekiem vērtē kā simbolisku. Viņš uzskata, ka šādā situācijā pienākums ir iet un runāt ar Eiropas lēmumu pieņēmējiem, skaidrot Latvijas piena nozares dramatisko situāciju pēc Krievijas noteiktā embargo. Vienlaikus viņš atzīst, ka tas nebūs viegli, jo “diemžēl Eiropas līderu acīs joprojām esam perifērija un mūsu problēmas nespēj nonākt ES valstu dienaskārtībā”.
Gandrīz 2% no tiešmaksājumu budžeta tika novirzīti ES krīzes atbalsta fondam, tādēļ šajā situācijā, kad ir reāla krīze, zemnieki prasa nopietnāku atbalstu. Z/s “Robežnieki” saimniece Ieva Alpa-Eizenberga atgādina septembrī Latvijā notikušo iepriekšējā Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Dačana Čološa vizīti, kuras laikā dotais solījums izmaksāt kompensāciju vismaz 20 miljonu eiro apmērā nav izpildīts. Jāatgādina, ka tolaik Čološs solīja līdz šā gada beigām rast visefektīvāko veidu, kā atbalstīt Krievijas embargo skartos lauksaimniekus.
Pēc provizoriskiem aprēķiniem, Latvijas piena ražotājiem no augusta līdz decembrim zaudējumi varētu sasniegt vairāk nekā 20 miljonus eiro. Zemnieki uzskata, ka Krievijas embargo ietekme jāvērtē ilgtermiņā un, ja šīs sekas piena nozarē turpinās, tad Eiropai jāmeklē risinājums un dalībvalstīm jābūt solidārām, palīdzot tieši tām valstīm, kuras visvairāk izjūt Krievijas noteikto sankciju sekas.
Uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, kādas ir iespējas piensaimniekiem saņemt lielāku kompensāciju apjomu, EK Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta preses sekretāre Justīna Milanovska atbildēja, ka komisijas regula atļauj attiecīgajai dalībvalstij piešķirt papildu atbalstu saviem piena ražotājiem par maksimālo kopējo summu, kas vienāda ar to, kas jau piešķirta kā ES atbalsts. Zemkopības ministrija pagaidām neplāno vēl papildu kompensācijas piešķiršanu piensaimniekiem. Kā atzina ZM pārstāve Rūta Rudzīte, atbalsta maksājumos ciltsdarbam zemniekiem jau piešķirti 13,9 miljoni eiro, līdz ar to pagaidām netiek diskutēts par papildu atbalstu no valsts budžeta.
Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju sarunas ar ES amatpersonām ceturtdien turpināsies.
