Britu medmāsām mērs pilns: pēc darba jāstāv rindās pēc labdarības pārtikas pakām, jo ar algu nepietiek iztikai 41
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ 6. un 7. februārī Apvienotajā Karalistē (AK) vērienīgā 48 stundu streikā pirmo reizi vienojās medmāsas un neatliekamās palīdzības darbinieki, pieprasot inflācijai atbilstošu algu pieaugumu. Tajā pašā laikā NHS – britu Nacionālais veselības dienests – nespēj nodrošināt pat neatliekamo palīdzību, pašiem secinot, ka vidēji vienam no astoņiem pacientiem uz mediķu apskati ir nācies gaidīt vairāk nekā 12 stundu.
Tāpat tikt pie ģimenes ārsta ir teju neiespējami, pacientiem ironizējot, ka nāksies pievienoties ģimenes ārstiem streikā, jo tas ir vienīgais veids, kā savu ārstu satikt aci pret aci.
Valsts garantētā veselības aprūpe Apvienotajā Karalistē atšķiras no Latvijas pirmkārt jau ar to, ka tā tiešām ir bezmaksas. Par ģimenes ārstu, speciālistu apmeklējumu un uzturēšanos slimnīcā jāmaksā nav, pat tie medikamenti, kas tiek iedoti slimnīcā līdzi uz mājām, ir par brīvu.
Ārstu izrakstītās recepšu zāles visas maksā vienādi – 9,35 sterliņu mārciņas (10,50 eiro), un ir daudzas iedzīvotāju grupas, kam recepšu medikamenti ir par velti. Piemēram, bērni, pensionāri, maznodrošinātie.
Savukārt privātā medicīna ir ļoti, ļoti dārga, tikai viena vizīte pie visparastākā ģimenes ārsta var izmaksāt 200–300 eiro.
Ja nepieciešami izmeklējumi vai speciālists, tad to atļauties var tikai bagātie vai arī tie, kuriem ir privātās veselības apdrošināšanas polise.
Tādēļ valsts slimnīcu medmāsu un neatliekamās palīdzības darbinieku streiks ir teju nacionālā katastrofa, jo, kā brīdina raidorganizācija BBC, tad plānotās operācijas – piemēram, gūžas implanti vai trūču operācijas, – streika laikā atceltas, tāpat vizītes pie speciālistiem izpaliek.
Tātad tiem nelaimīgajiem, kuri savu kārtu ir gaidījuši, iespējams, pat gadiem, nāksies gaidīt rindā atkal, jo operāciju privātklīnikā atļauties nevar.
Atšķirībā no neatliekamās palīdzības darbiniekiem visu valsts medicīnas iestāžu medmāsas nestreiko, streiko tikai Anglijas medicīnas māsas, jo Skotijā mediķi gatavojas sarunām ar Skotijas valdību, bet Velsā streiks pagaidām atlikts, jo saņemts uzlabots piedāvājums no Velsas valdības.
BBC raksta, ka streika dienās uz ieplānotu speciālista apmeklējumu slimnīcā ir jādodas, ja vien tas nav atcelts, vitāli svarīgas procedūras kā ķīmijterapija, nieru dialīze un intensīvā terapija tiek nodrošinātas neatkarīgi no streikiem, tāpat atvērti arī traumpunkti un neatliekamā palīdzība.
Nav gan saprotams, kā neatliekamā palīdzība tiks nodrošināta streika dienās, jo februārī paredzēti jauni streiki, un jau tajās dienās, kad streiku nav, pacientiem, piemēram, ar lauztiem kauliem uz palīdzību var nākties gaidīt stundām.
Galvenie streiku iemesli
Karaliskā Medmāsu koledža pieprasa 5% algas pieaugumu papildus inflācijai, kas nozīmē, ka valdībai būtu jāatrod līdzekļi 19,2% algu pieaugumam.
Ja tas tiktu akceptēts, tad medmāsu algas vidēji pieaugtu par gandrīz 8000 eiro gadā.
Pagaidām gan AK valdība piedāvājusi tikai 4% pieaugumu, kas naudas izteiksmē vidēji būtu ap 1570 eiro gadā, jo vairāk valsts gluži vienkārši nevar atļauties. Ja medmāsas vēlas vairāk, tad naudu nāksies meklēt NHS budžetā, kas savukārt nozīmē, ka līdzekļus nāksies atņemt pacientu aprūpei, kur tāpat līdzekļu trūkst.
Papildus algu paaugstināšanai ir arī citas prasības – darba apstākļu uzlabošana, vakanču aizpildīšana un labāka pacientu aprūpe, tomēr beigās izrādās, ka galvenā prasība tomēr ir paaugstināt samaksu.
“Healthcareworkersfoundation.org”, veselības aprūpes darbinieku dibināta labdarības organizācija, raksta par “Nursing Notes” (mediķiem veltīta informatīva vietne) aptaujas datiem – 74% mediķu plānojot strādāt virsstundas vai piepelnīties aģentūrās, lai varētu atļauties maksāt par gāzi un elektrību, vairāk nekā puse – 56% – norāda, ka grasās strādāt vairāk kā papildu nedēļu mēnesī (37,5 stundas), lai varētu savilkt galus.
Kristīne Makenea, arodbiedrības “Union” ģenerālsekretāre, norāda: “Mēs arvien vairāk dzirdam cilvēkus sakām, ka viņi izvēlēsies zvanīt un teikt, ka ir slimi, jo nepietiek naudas, lai ielietu degvielu savās automašīnās un atbrauktu uz darbu.”
Katastrofālajā situācijā arodbiedrības vaino AK valdību, īpaši konservatīvo partiju, kas pie varas ir jau 12 gadus.
“Arvien vairāk cilvēku gaida rindās neatliekamajā palīdzībā, arvien vairāk pacientu ir iestrēguši slimnīcās, jo viņiem nav sagādāta nepieciešamā aprūpe mājās, gultu “bloķēšanas” (pacienti, kuri varētu atstāt slimnīcu, taču to nedara, jo nav kas viņus aprūpē mājās. – I. K.) apjoms ir sasniedzis bīstamu līmeni. Cilvēkiem arī nākas gaidīt ilgāk, lai varētu saņemt mentālās veselības aprūpi brīdī, kad pieprasījums ir tik liels kā nekad,” situāciju komentē arodbiedrības vadītāja Patrīcija Marka. “Pacienti nemirst, jo medmāsas streiko. Medmāsas streiko, jo pacienti mirst!”
Cik saņem britu medmāsas
Bieži tiek minēts teiciens “heating or eating”, ko latviski varētu tulkot kā “apkure vai ēdiens”, tātad izvēle nopirkt ēdienu vai sasildīt māju.
Tiek minēti sirdi plosoši piemēri par to, kā medmāsām pēc darba jāstāv rindās pēc labdarības organizāciju sagādātajām pārtikas pakām, jo ar algu nepietiek iztikai.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktais pētījums par situāciju 2020. gadā rāda, ka britu medmāsas vidējā alga ir 42 588 eiro gadā, kas ir nedaudz vairāk kā medmāsām Somijā, kuras saņem 40 291 eiro gadā, bet mazāk par Vāciju – 46 829 eiro gadā.
Vislabāk apmaksātās medmāsas strādā Luksemburgā, kur saņem 100 151 eiro gadā, seko Beļģija ar 72 508 eiro un Islande ar 72 397 eiro, tai seko Šveice ar 70 956 eiro un Dānija ar 66 426 eiro gadā, kur gan arī medmāsas pieprasot labāku atalgojumu.
Šajā medmāsu atalgojuma tabulā no 25 Eiropas valstīm apakšā ir Lietuva ar 11 880 eiro, priekšpēdējā ir Turcija – 12 172 eiro un tad seko Latvijas medmāsas ar 13 551 eiro atalgojumu gadā. Igaunijā medmāsas 2020. gadā saņēmušas 20 306 eiro gadā, tātad teju divreiz vairāk nekā Latvijā.
Ja salīdzina medmāsu algu pirktspēju attiecīgajās valstīs, tad aina nedaudz atšķiras. Pirmajās divās vietās tāpat ir Luksemburga un Beļģija, taču trešā ir Nīderlande, un tikai tad seko Islande. AK topā ir tūlīt aiz ES vidējās algas, taču nākamā ir Polija. Pirktspējas topu noslēdz Lietuva ar Latviju otrajā vietā no apakšas.
Ārstiem vairāk
Kā izskatās britu medmāsu atalgojums uz pārējo AK iedzīvotāju ienākumu fona? “Nurses.co.uk” raksta, ka 2022. gadā vidējā medmāsu alga ir bijusi ap 35 000 sterliņu mārciņu (39 310 eiro). Bet pārdevēja alga Apvienotajā Karalistē, pēc “glassdoor.co.uk” datiem, ir 20 801 mārciņas (23 382 eiro), vidējā noliktavas strādnieka alga, pēc “totaljobs.com” datiem, ir 21 000 mārciņas gadā (23 586 eiro).
Vidējā jurista alga ir 55 200 (62 000 eiro), bet skolotāja – 42 400 (47 621 eiro), taču ārsti saņem no 88 364 līdz pat teju 120 000 mārciņām gadā (99 246–134 778 eiro).
Skaidrs, ka lielākā daļa valsts iedzīvotāju nav ne ārsti, ne juristi vai skolotāji, bet gan noliktavu un fabriku strādnieki, tādēļ jājautā, kā viņi var iztikt, ja alga ir teju uz pusi mazāka. Taču zemu apmaksātajiem darbiniekiem visbiežāk savu arodbiedrību nav, un viņi nevar atļauties nestrādāt pat vienu dienu, lai, nesaņemot algu, stāvētu piketētāju rindās.
Nauda ne tikai medicīnas vajadzībām
Džons O’Konels, “Taxpayers Alliance” direktors: “Nodokļu maksātājiem ir apnicis noskatīties, kā NHS resursi tiek izniekoti, algojot līdztiesības personālu par lielu naudu. Kamēr veselības aprūpes vadošie darbinieki žēlojas, ka veselības aprūpe ir novesta līdz lūzuma punktam, NHS organizācijas turpina publicēt sludinājumus, lai noalgotu vēl vairāk līdztiesības demagogu.”
Lieta tāda, ka lielākais darba devējs Eiropā – NHS ar 1,7 miljoniem darbinieku – valsts piešķirto finansējumu izlieto ne tikai medicīnas vajadzībām.
Tiek algoti arī speciālisti, kuri cīnās ar rasu nevienlīdzību, par vienlīdzīgas valodas lietošanu saskarē ar pacientiem, piemēram, atsakoties no vārdiem “sievietes” un “mātes”.
Paši NHS darbinieki atklāti komentēt situāciju nedrīkst, taču ik pa brīdim medijos parādās anonīmu mediķu stāsti, kuri žēlojas par menedžeru “uzpūsto” skaitu, jo katru mediķi uzraugot vesels bars birokrātu.
Tāpat britu presē tiek izteiktas aizdomas, ka dažādu nozaru darbinieku streiki ir saskaņoti, lai gāztu pašreizējo konservatīvās partijas valdību.
Lai arī cik komiski tas izklausītos, dažkārt intervētajiem streikotājiem nav ne jausmas, kādas ir viņu prasības un kāds ir bijis valdības piedāvājums. Tāpēc tiek vaicāts, vai tie, kuri ielās stāv ar plakātiem un nezina, kāpēc īsti protestē, patiešām visi ir mediķi.
Nākamās vēlēšanas Apvienotajā Karalistē gaidāmas 2024. gada beigās vai, vēlākais, 2025. gada janvārī. Britu premjerministra Riši Sunaka vadītajai konservatīvajai partijai reitingi ir pavisam bēdīgi, un viņš pats tiek vainots par kovida laika bezrūpīgo mētāšanos ar nodokļu maksātāju naudu, jo tobrīd bija finanšu ministrs.
Taču, kā kāda vārdā nenosaukta medicīnas māsa streika laikā izteicās TV tiešraidē: “Tas, ka mums nav ko ēst, ir pilnīgas muļķības.
Taču ļaujiet man jums atgādināt, ka medicīnas māsas profesija ir augstu kvalificēta profesionāļa darbs, un par savu darbu mēs arī vēlamies saņemt augsti kvalificēta profesionāļa algu!”
