ES pilsoņu uzturēšanās noteikumus britu tiesa atzīst par pretlikumīgiem 9
Nupat kā Apvienotās Karalistes (AK) tiesa secinājusi, ka kārtība valstī dzīvojošo Eiropas Savienības (ES) pilsoņu statusa noregulēšanai pēc breksita ir nelikumīga, jo balstīta nepareizā breksita vienošanās interpretācijā. Taču – kas tā par kārtību, kāpēc tā ir nelikumīga?
Rezidenta un pirmsrezidenta statuss
Līdz ar breksita pabeigšanu visiem AK dzīvojošajiem ES pilsoņiem tika dots laiks līdz pat 2021. gada 30. jūnijam, lai pieteiktos pirmsrezidenta (“pre-settled”) un rezidenta (“settled”) statusam. Tie, kuri bija nodzīvojuši valstī mazāk par pieciem gadiem, varēja pieteikties pirmsrezidenta statusam, bet tie, kuri piecus un vairāk – rezidenta statusam. Kandidātiem bija jāatbilst dažādiem noteikumiem, piemēram, jāspēj pierādīt uzturēšanos valstī, kā arī to, ka cītīgi maksāti nodokļi, tāpat godīgi jāatbild uz jautājumiem par kriminālo sodāmību. Ne vienam vien nācās steigšus mainīt personu apliecinošos dokumentus, jo arī derīga pase vai personas apliecība bija obligāta.
Lai arī tika prognozēts, ka pieteiksies ap trim miljoniem cilvēku, tomēr pieteikumu izrādījās divreiz vairāk – 6 473 830. 51% no tiem, kas bija pieteikušies, saņēma rezidenta statusu, 41% – pirmsrezidenta, bet pārējie vai nu saņēma atteikumu, vai tika atsaukti. Tika izskatīti arī 144 480 Latvijas valstspiederīgo iesniegumi, 102 670 no tiem saņēma rezidenta statusu, 33 460 – pirmsrezidenta, 4010 iesniegumi tika noraidīti, 3190 – atsaukti, bet 1150 atzīti par nederīgiem.
Rezidenta statusu ieguvušajiem vienīgās raizes ir atcerēties, ka britu varasiestādes jāinformē par personu apliecinošo dokumentu nomaiņu, taču pirmsrezidenta statusa ieguvējiem papildus arī jāuzmanās, lai nepalaistu garām brīdi, kad uzturēšanās valstī sasniegusi piecus gadus, jo tad jāpiesakās “settled” – rezidenta – statusam. Aizmāršība var maksāt dārgi, jo pat likumīgs AK rezidents visai ātri var kļūt par nelegālo imigrantu, kuram AK nav ļauts ne uzturēties, ne strādāt, ne dzīvot.
Tiesas prāvas iemesls
Tieši šīs otrreizējās pieteikšanās prasība arī bija par pamatu tiesas prāvai 21. decembrī. Tiesa lēma, ka prasība nav likumīga un neatbilst tam, ko apņēmusies AK, parakstot breksita Izstāšanās līgumu. Tiek lēsts, ka lēmums varētu ietekmēt 2,5 miljonus ES pilsoņu, kuri dzīvo AK un kuriem ir pirmsrezidenta statuss.
Prasību tiesā bija iesniegusi Neatkarīgā uzraudzības pārvalde (“The Independent Monitoring Authority”), kas ir AK valdības izveidota un finansēta, taču neatkarīga aģentūra, kas kontkrolē ES pilsoņu tiesību ievērošanu pēc izstāšanās no bloka. Kā līdzprasītāji bija nevalstiskā organizācija “the3million”.
Tiesnesis Pīters Leins secināja, ka prasība pieteikties vēlreiz ir nelikumīga un tie, kuriem piešķirts “pre-settled” statuss, ir ieguvuši tiesības pastāvīgi uzturēties AK, ja vien ir uzturējušies prasīto piecu gadu laikā.
Ātrākais, kad izmaiņas varētu stāties spēkā, ir 2023. gada augusts, turklāt AK valdībai vispirms nepieciešams veikt izmaiņas likumā.
Taču britu Iekšlietu ministrija ar tiesas lēmumu nav mierā, pārstāvim Simonam Murajam komentējot: “ES pilsoņi ir mūsu draugi un kaimiņi, un mēs uztveram savas saistības un viņu tiesības AK ļoti nopietni. [..] Taču mēs esam vīlušies tiesas lēmumā, ko grasāmies apstrīdēt.”
Iespējams, ka britu valdības vēlme likt ES pilsoņiem pašiem atkārtoti pieteikties rezidenta statusam ir tādēļ, ka nebūt visi eiropieši patiesi dzīvo AK. Rezidenta statuss dod tiesības uz dažādiem pabalstiem, un zinātāji stāsta, ka ir veidi, kā pamanīties dzīvot savā izcelsmes valstī un joprojām saņemt pabalstus AK. Liekot pieteikties atkārtoti, “settled” statusa gribētājam nāksies pierādīt, ka, piemēram, nav pavadīts vairāk par sešiem mēnešiem ārpus AK katrā 12 mēnešu periodā, kas pabalstu krāpniekiem būs grūts uzdevums.
Vai tiesas lēmums nozīmē, ka var nepūlēties pieteikties?
Lūks Paipers, imigrācijas jurists, bijušais “the3million” plānošanas daļas vadītājs: “Tas ir apsveicams lēmums, taču jāatgādina, ka cilvēkiem joprojām ir jāpiesakās “settled” statusam neatkarīgi no šī vai citiem [tiesas] lēmumiem nākotnē. Ja rodas šaubas par sava statusa likumību, tad jājautā padoms juristam un jāpiesakās tik ātri, cik iespējams.”
Tātad – kamēr netiek ziņots, ka izmaiņas likumā apstiprinātas, tikmēr tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem jāmaina savs “pre-settled” statuss uz “settled”, tas obligāti jādara, jo vilcināšanās var beigties ar deportāciju.
