Kārlis Seržants (ZZS): “Ir jautājums – kā Latvija labāk var palīdzēt Ukrainai? Vai ar to, ka uz turieni aizbrauks daži partizāni, kas iestāsies kaut kādās karaspēka daļās, varbūt pat nezināmās un nesaprotamās? Vai to darām caur Latvijas armiju, kuras pārstāvji jau šobrīd ir Ukrainā, kur legāli un oficiāli apmāca Ukrainas armiju? Labāk tomēr lai to dara profesionāli karavīri, nevis cilvēki, par kuru mērķiem mēs pat īsti nevaram būt droši un kuru darbību mēs arī nevaram izkontrolēt.” 29
Atis Lejiņš (“Vienotība”): “Cilvēkam, kas grib karot, ir jāiet Latvijas armijā, viņam jābūt Latvijas uniformai, un viņam jāpakļaujas Latvijas virspavēlniekam. Mēs nevaram atļauties kā agrāk vēsturē karot visās pusēs un zaudēt mūsu dzīvo spēku.”
Valērijs Agešins (“Saskaņa”): “Esmu pārliecināts, ka mūsu līdzpilsoņiem nav jāpiedalās svešajos karos. Tā ir mana dziļa pārliecība. Runājot par šo konkrēto priekšlikumu – tā abi autori būtībā aicina mūsu līdzpilsoņus, iespējams, slikti sagatavotus vai nesagatavotus vispār, vai gados jaunus cilvēkus doties karot uz Ukrainu. Neprovocējiet, lūdzu, sabiedrību. Esmu pārliecināts, ka arī sabiedrībā jūsu priekšlikumam atbalsta nav.”
Likumdošanas juridisku nianšu dēļ Saeima par Šnores un Dombravas priekšlikumu nemaz nebalsoja – tas tika automātiski noraidīts.
Kā informē avoti, drošības dienestos ukraiņu brīvprātīgajos bataljonos Donbasā dienot 3 – 6 Latvijas valstij piederīgie. Pirms pusotra gada Saeima steidzamības kārtā jau pieņēma grozījumus Krimināllikumā. Tie paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem par piedalīšanos ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā ar Latvijai saistošām starptautiskajām tiesībām. Tiesa, tie, kas cīnās Ukrainas pusē, nevēršas pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, jo cīnās pret separātistiem.
