Bulgārija atver komunisma laiku militāros arhīvus 1
Bulgārija atklātībai nodevusi komunisma laiku militārās izlūkošanas arhīvus, kuriem tagad varēs piekļūt pētnieki un žurnālisti, paziņoja aizsardzības ministrs Nikolajs Nenčevs.
Ministrs sacīja, ka Civilajai komisijai, kura atbild par šī perioda dokumentu izpēti, nodoti apmēram 30 000 arhīva objektu. “Bulgārijai jāizgaismo komunistu represīvās struktūras,” sacīja ministrs, uzsverot, ka valstij jāatbrīvojas no komunistu ēras “noslēpumiem” un “atkarībām”. Tagad Bulgārijas bijušo izlūkdienestu aģentu un personu, kas ar viņiem sadarbojās, vārdu atklāšanai vairs nav tiesisku seku.
Desmitiem Bulgārijas vēstnieku, tostarp no Berlīnes, Atēnām, Stokholmas, ANO un UNESCO, tika atsaukti 2011. gadā, kad tika atklātas viņu pagātnes aktivitātes. Līdz šim komunistu ēras arhīvi bija pieejami tikai aizsardzības ministram ar nosacījumu, ka aģentu vārdi netiks izpausti. Tomēr Civilās komisijas prezidents Evtims Kostadinovs paziņojis, ka vārdi paliks slepeni arī turpmāk.
Līdz diktatora Todora Živkova krišanai 1989. gadā Bulgārija tika uzskatīta par vienu no uzticamākajiem Padomju Savienības sabiedrotajiem, un tās izlūkdienestu darbinieki dažkārt veica režīma pretinieku slepkavības. Piemēram, 1978. gadā ar saindētu lietussargu tika nogalināts bulgāru disidents Georgijs Markovs.
