Lopi un stādi 2
Šobrīd Andersoni apsaimnieko 50 hektārus savas zemes plus 25 nomātos hektārus. Ir 28 zīdītājgovis (tajā skaitā Latvijas zilās), 145 aitas, 80 dažādi mājputni, 80 vairāku šķirņu truši, ponijs, ķēvīte. Bet patstāvīgu zemniekošanu sākuši kā daudzi citi – ar slaucamām govīm. Bet, kad piena cena nokritusies līdz trim santīmiem par litru, vienā rāvienā pārdevuši visas septiņas govis ar visiem teļiem. Tad metušies uz cūkkopību: audzējuši sivēnus, bijušas 18 sivēnmātes, bet, kad graudu cena uzkāpusi līdz 180 latiem par tonnu, process aizgājis mīnusos, sapratuši, kā jādara vēl kas. Pamazām sākuši izkopt aitu, trušu un mājputnu ganāmpulku. Nesen arī pēdējais cūku pārstāvis kuilis pārtapis gaļā – negribējuši piedzīvot cūku mēra ienākšanu sētā…
Saimniece teic, ka lopu skaitu vairāk palielināt neplāno. Saimnieks gan sievu pārtrauc: “Spēka kļūst mazāk, sāp visās malās, bet nāksies kādu govi klāt paņemt, vēl kaut ko, jo elektrība būs dārgāka, arī visam citam cenas augs.”
Bet lopi jau nav Andersonu vienīgais darbalauks. Saimniece par vaļasprieku sauc stādu audzēšanu. Šis “vaļasprieks” gan sākas janvāra beigās ar siltumnīcu kurināšanu: saimnieks kurina līdz pusnaktij, pēc tam līdz rītam ar divu stundu atstarpi krāsnij malku piemet saimniece. Pavasarī stādi tiek pārdoti par mazām cenām ar aprēķinu, lai pašiem stādi iznāk par brīvu, piemēram, tomātu stāds maksā 30 centus. Savukārt Gunārs par vaļasprieku dēvē braukšanu uz fāterlandi, dzimto pusi, palīdzēt radam nokult labību.
