Būvmateriālu pagaidām netrūkst 0
Covid-19 raisītai krīzei sākoties, marta vidū runāju ar būvniekiem par tobrīd pamatotajām bažām, ka būvniecība apmēram divu nedēļu laikā varētu apstāties materiālu trūkuma dēļ: Latvijā ražojam nepietiekami, “fūres” strēgst uz robežām, veikalus izpērk “pa tīro”.
Jaunajos apstākļos ir pagājis mēnesis, sazinājos vēlreiz ar būvniekiem, vietējiem būvmateriālu ražotājiem, veikalus apmeklēju arī pats un aprunājos ar pārdevējiem – krīzes otrā mēneša sākumā situācija esošajos apstākļos ir pat ļoti apmierinoša!
Būvmateriālu netrūkst
Veikalnieki neslēpa, ka krīzes pirmajā mēnesī apmeklētājiem naudas ir pietiekami, brīvdienās un pirmssvētku dienās dažā brīdī pie kasēm bijusi pat 40 cilvēku rinda.
Fiziskām personām “ejošākās” ir ar dārzkopību saistītās preces, ļoti liels pieprasījums pēc polikarbonāta siltumnīcām, juridisko personu pasūtījumi pagaidām esot apmierināmi bez lieliem sarežģījumiem.
To pašu apliecināja arī pirms mēneša uzrunātais būvnieku brigadieris, kurš tad ar lielām bažām komplektēja materiālus objektam ārpus Rīgas.
Sazvanot tagad, viņa balsī bija jūtams mundrums, jo materiāli dabūti, brigāde objektā jau strādā: “Viss ir vaļā, viss notiek un, godīgi sakot, piegādes dažkārt pienāk ātrāk, nekā solīts, jo tagad veikali savus piedāvājumus cenšas dot ar laika rezervi. Neizskatās, ka ejošāko materiālu varētu pietrūkt. Neviens slims vēl nav. Degviela lētāka, ielas tukšas, darbiniekiem izklaides arī nav prātā – šai situācijai ir arī plusi.”
Ar šo gadu būvatļaujas, žurnāli, darbalaika uzskaites, deklarācijas un visa dokumentācija ir tikai elektroniski Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), kas atvieglina sadarbību ar valsts iestādēm, norāda būvnieks.
Būvmateriālus ražojam vairāk, nekā patērējam
Vai būvmateriālu ražotāji var “pabarot” Latviju? Latvijas Būvmateriālu ražošanas asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons: “Vietējais tirgus mūsu ražotājiem par mazu ir pat vairākkārt – uz eksportu iet vismaz 70% produkcijas.
Tieši šī daļa tad arī pilda valsts budžeta ieņēmumu daļu. Eksports turpinās arī tagad.
Arī vietējais tirgus nav apstājies. Salīdzinot kaut vai ar Lietuvu, pie mums būvmateriālu veikali nav slēgti, un tas ir ļoti liels pluss. Tas ir viens no faktoriem cienīgai krīzes pārvarēšanai. Kurš cilvēks neguļ mājās, pērk materiālus, stādus, iet dārzā un strādā!”
Pēdējo divu gadu laikā Latvijā ir radušies jauni ražotāji, kuri ar saviem produktiem iekarojuši pasaules tirgus. Leonīds Jākobsons min “CEWOOD” Alūksnē, kas ražo plātnes no 100% dabiska materiāla, augstākās kvalitātes koksnes un cementa un kas vairāku miljonu eiro apgrozījumu panācis dažos gados.
Ir uzņēmumi, kam šī situācija apgrūtina darbaspēka piesaisti no citām valstīm, kā arī mūsu uzņēmumi nevar nosūtīt savus speciālistus uz ārzemēm. Izteikti tas redzams saliekamo koka būvju un konstrukciju ražošanā, kur paši brauc un arī uzstāda.
“Kopā ar būvniekiem esam gatavojuši priekšlikumus valdībai, ka tieši šajā laikā visai būvniecības nozarei jādod valsts un pašvaldību pasūtījumi. Jāver vaļā pat tie, kas pirms kāda laika bija iesaldēti. Tas būtu daudz svarīgāk par pabalstu maksāšanu, kas notiek tagad,” uzsver Leonīds Jākobsons.
Pārdošanas krituma pagaidām nav
Lai nepastarpināti uzzinātu pašu ražotāju viedokli, uzrunāju “SCHWENK Latvija” komercdirektoru Baltijas valstīs Māri Gruzniņu.
“Situācija ir līdzīga kā pārējiem būvmateriālu ražotājiem Latvijā – esošajiem apstākļiem apmierinoša! Brocēnos cementu ražojam, strādājam ar nominālo jaudu, kāda mums ir, jo arī eksporta apjoms ir ļoti liels. Vedam uz Somiju, Zviedriju, Igauniju un Baltkrieviju.
Šajos tirgos kritumu pašlaik nemanām, bet nākamajos mēnešos prognozējam.
Tiesa, ne pārāk lielu, jo visās nosauktajās valstīs valdības tiešām veic dažādas naudas injekcijas būvniecības projektos. Tikko komunicēju ar partneriem Igaunijā – arī tur valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka nauda nav jāmaksā tikai pabalstos, bet jāiegulda infrastruktūrā un būvniecībā. Ziemeļvalstis tā ir rīkojušās arī iepriekšējās krīzēs. Mēs kā būvmateriālu ražotāji sagaidām, ka arī Latvijas valdība rīkosies līdzīgi,” cer Māris Gruzniņš.
Latvijā cementa pieprasījums aprīlī drusku ir krities, taču kritums nesasniedz 10%.
Gruzniņš norāda uz vairākiem projektiem, kur būvniecībai nepieciešams cements un betons un kuri nopauzē, jo investori šaubās.
Īstais brīdis mazināt būvniecības deficītu
Būvniecības maisījumu ražotāja “Sakret” komercdirektors Juris Grīnvalds: “Apstājies nekas nav! Šobrīd būvniecība notiek – arī tāpēc, ka ir pavasaris un sezonas sākums. Ir arī ļoti daudz neizdarīto darbu. Jaunajos apstākļos aizritējis mēnesis, un pateikt, kādi ir pārdošanas apjomi, šobrīd ir sarežģīti. Kā saka tautas gudrība – plika statistika melo visvairāk.
Pirmie trīs mēneši, salīdzinot ar pagājušo gadu, mums bija lielos plusos, un tam ir iemesls – nebija ziemas. Šis ir tas brīdis, kad ražojam arī noliktavai, jo tūdaļ sāksies āra darbu sezona. Savu preci piegādājam visā Baltijā. Varam salīdzināt, ka, piemēram, pārdošanas apjoma kritums visjūtamākais Lietuvā, jo tur mazumtirdzniecības veikali divas nedēļas bija aizvērti.
Latvijas uzņēmumā strādā apmēram simts cilvēku – divas rūpnīcas un administrācija. Kuri var, strādā attālināti, rūpnīcu darbiniekus sadalījām maiņās, kas savā starpā nesatiekas.
Ņemot vērā to milzīgo būvniecības deficītu, kas mums ir ceļos, mājās, infrastruktūrā un citur, šis ir tas īstais brīdis, kad mūsu valstī visu to vajag darīt un attīstīt, jo būvniecība ar saistītajiem pakalpojumiem varētu “uzsūkt” ļoti daudz bez darba palikušo no tiem biznesiem, kas cilvēku pārvietošanās liegumu dēļ objektīvi tagad nevar pastāvēt.”
