Būvniecība ir uz pārkaršanas robežas, spriež ekonomists 0
Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Šā gada pirmā puse Latvijas būvniecības nozarē ir bijusi ļoti aktīva. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būvniecības apjomi auguši par vairāk nekā 30% un tas seko gandrīz 20% kāpumam pērn.
Procentuālā izteiksmē tik liels kāpums apsteidz pat pirmskrīzes laiku, un loģiski rodas jautājums, vai Latvijas būvniecībā nedraud pārkaršana?
Te, protams, ir svarīgi atgādināt, ka pirms diviem gadiem kavēšanās ar ES fondu apguvi būvniecībā rādīja jūtamu krīzi un 2016. gadā būvniecības apjomi Latvijā samazinājās par teju 18%. Tādēļ straujš pieaugums pērn bija pat gaidāms.
Tomēr šobrīd būvniecības nozarē arvien vairāk ir redzami signāli, kas atgādina pirmskrīzes laiku un varētu teikt, ka nozare šobrīd ir uz pārkaršanas robežas.
Kas par to liecina? Pirmkārt, savās uzņēmēju aptaujās redzam pieaugošu darbaspēka trūkumu, kas no visām tautsaimniecības nozarēm visizteiktākais šobrīd ir tieši būvniecībā.
Teju 60% būvniecības uzņēmumu ir grūtības atrast nepieciešamos darbiniekus, un Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto vakanču skaits būvniecībā palielinājies no mazāk nekā 1000 2016. gadā līdz gandrīz 5000 šā gada otrajā ceturksnī.
Līdz ar to aug būvniecības izmaksas, vidējā darba samaksa būvniecībā šā gada pirmajā pusē palielinājusies par gandrīz 9% un būvniecības nozares uzņēmēji arvien aktīvāk meklē darbiniekus arī ārpus Latvijas.
Pieaudzis ceļamkrānu skaits
Otrkārt, būvniecības apjomi Latvijā, iespējams, jau sāk kļūt pārmērīgi lieli. Rīgā ceļamkrānu skaits ir jūtami pieaudzis un pieprasījums ir spēcīgs gan no privātā, gan no valsts sektora.
Valsts sektorā būvniecībā dominē ES līdzekļu apguve, savukārt privātajā vizuāli uzskatāmi redzama, piemēram, “Akropoles”, IKEA un dažādu biroju būvniecība. Pašas par sevi šīs investīcijas vērtējamas ļoti pozitīvi, taču, kad būvniecības nozare kļūst pārāk liela, pieaug riski ekonomikai kopumā.
Šobrīd, protams, esam tālu no pirmskrīzes nekustamo īpašumu burbuļa eiforijas, kad būvniecība veidoja gandrīz 10% no Latvijas ekonomikas, tomēr, pēc Āboliņa prognozēm, būvniecības īpatsvars Latvijas ekonomikā šogad pārsniegs 6% no IKP.
Tas jau ir paliels būvniecības nozares īpatsvars ekonomikā un pārsniedz pēdējo 20 gadu vidējo rādītāju ne tikai Latvijā, bet arī Austrumeiropas reģionā kopumā.
No vienas puses, ir rādītāji, kas liek domāt, ka šajā būvniecības izaugsmes ciklā jau atrodamies augstākajā izaugsmes punktā un gada nogalē būvniecības izaugsme mazināsies līdz aptuveni 10%.
Cenas aug
Būvniecības uzņēmēju noskaņojums vairs nav ar augšupejošu tendenci un jūlijā nemetālisko minerālu ražošanas apjomi Latvijā sarukuši par 5,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gada attiecīgo periodu.
Šīs nozares izlaidi lielākoties veido dažādi būvmateriāli, un tas ir pirmais kritums šajā nozarē vairāk nekā divu gadu laikā.
No otras puses, privātā sektora pieprasījums ir spēcīgs un nekustamo īpašumu cenas aug. Pēc vairāku gadu pārtraukuma Latvijā ir sācis augt arī izsniegto būvatļauju skaits un tas ļauj prognozēt turpmāku būvniecības apjomu pieaugumu privātajā sektorā. Mazāk skaidrs, ko varam gaidīt no valsts puses.
Pēc Āboliņa aplēsēm, ES fondu finansējums būvniecībā veido līdz pat 30% no visa būvniecības apjoma Latvijā, un saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem šajā ES fondu periodā ir apgūti jau 66% no visa plānotā finansējuma.
ES nauda autoceļiem jau sāk izsīkt, taču tuvākajos gados Latvijā plānots realizēt apjomīgus infrastruktūras projektus, piemēram, dzelzceļa elektrifikāciju.
Tas radīs papildu pieprasījumu brīdī, kad būvniecībā jau tā ir silti. Fiskālā padome jau brīdina, ka nākamā gada budžeta iespējas ir izsmeltas un valdībai var būt jādomā pat par konsolidāciju.
Rodas jautājums, vai nav brīdis atlikt kādus valsts būvniecības projektus uz nākamajiem gadiem un pietaupīt līdzekļus mazāk trekniem gadiem būvniecībā, norāda Āboliņš.
