“Vairs nebija spēka izturēt pastāvīgās bailes, sirēnas un sprādzienus.” Kā klājas Ukrainas bēgļiem Latvijā? 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirmdien Rīgas dome bijušajā Rīgas Tehniskās universitātes ēkā līdzās Rātsnamam atvēra otru atbalsta centru Ukrainas iedzīvotājiem. Pirms tā atvēršanas rindā gaidīja vairāki simti cilvēku, un, jāteic, ka šoreiz nebija vērojams tāds sastrēgums kā Kongresu namā, kur tika izveidots pirmais šāda veida centrs.
Lai nevajadzētu stāvēt stundām garā rindā pie ieejas durvīm, pirmā cilvēku plūsma rīta pusē tika apkalpota pusotras stundas laikā.
Pieredzes bēgļu uzņemšanā, šī procesa loģistikā nebija ne tikai Rīgas pašvaldībai, bet arī daudzām Eiropas pilsētu pašvaldībām, tāpēc tika pieļautas kļūdas un dažādas nepilnības, un arī patlaban jaunajā centrā, pieņemot Ukrainas iedzīvotājus, viss vēl nerit tik raiti, kā gribētos.
“Patlaban mēģinām pieslīpēt sīkumiņus, kas ir palikuši, lai gaita būtu pavisam raita,” saka centra vadītājs Pēteris Grūbe un aizved parādīt kapelu, kas tapusi pēc Rīgas domes deputāta un mācītāja Ainara Baštika, kā arī domes deputātes un teoloģijas pētnieces Laimas Geikinas iniciatīvas.
Strādā 147 darbinieki un brīvprātīgie
Valsts robežsardze pie ieejas ikvienam pārbauda personas dokumentus un veic personu identifikāciju. Ja nav dokumentu, kas var gadīties, jo cilvēki ir bēguši no karalauka, robežsardze veic nepieciešamās darbības personas identificēšanai.
Centra darbinieki noskaidro, vai konkrētais Ukrainas iedzīvotājs ir pierakstījies iepriekš un ieradies uz konkrēto apmeklējuma laiku. Ja pieraksta nav, iespējams paņemt numuriņu un gaidīt savu pieņemšanas kārtu tajā pašā dienā vai arī pierakstīties centra apmeklējumam citā dienā konkrētā laikā.
Uzgaidāmā zāle ir pilna ar cilvēkiem, galvenokārt jaunām sievietēm un bērniem, kā arī vecāka gadagājuma sievietēm un vīriešiem, kuriem nav kur steigties, tāpēc viņi pacietīgi sēž un seko numuriņiem uz ekrāna, lai sagaidītu savu kārtu pie pašvaldības klientu apkalpošanas speciālista.
Abos Rīgas centros strādā 147 darbinieki un brīvprātīgie.
“Šie cilvēki būs mūsu klienti ne tikai šodien, bet arī nākamos mēnešus, tāpēc būtu nepieciešami vēl vismaz četri šādi centri Zemgalē, Vidzemē, Latgalē un Kurzemē.
Bēgļu plūsma būs daudz lielāka, un to nevar uzlikt tikai uz vienas pašvaldības pleciem. Šis ir pēdējais un īstais brīdis nākt talkā Ministru kabinetam un vienoties par centralizētiem bēgļu atbalsta centriem.
Mums ir jāzina, kādu palīdzību varam sagaidīt no valsts un kādu no Eiropas Savienības institūcijām. Šis ir tikai pats sākums. Mums jāsaprot, ka tad, kad Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotāji sāks sajust sankcijas, augs neapmierinātība.
Mēs labi zinām, ko šie režīmi dara ar neapmierinātajiem iedzīvotājiem – tie palielina represijas un līdz ar to arī bēgļu plūsmu,” uzskata Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (“Attīstībai/Par”).
Sākotnējā bēgļu uzņemšanas plānā, ko 24. februārī pieņēma valdība, bija paredzēti līdz pieciem uzņemšanas centriem, kuros reģistrētu patvēruma meklētājus, sakārtotu dokumentus un novirzītu uz konkrētajām pašvaldību izmitināšanas vietām. Diemžēl plāns netika īstenots, kaut gan iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par”) solīja, ka Latvija esot sagatavojusies uzņemt līdz 10 000 bēgļu.
Sociālie darbinieki trijās maiņās
Līdzās valsts iestāžu darbiniekiem Kaļķu ielas centrā strādā 24 Rīgas pašvaldības sociālie darbinieki, turklāt trijās maiņās.
Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte skaidro, ka šiem darbiniekiem esot nepieciešamas īpašas prasmes, jo ne katrs varot strādāt šādā tempā un režīmā. Viņiem palīdz brīvprātīgie no Rīgas Stradiņa universitātes, arī Rīgas domes veselības aprūpes jomas kapitālsabiedrību darbinieki.
“Katru dienu ir kopsavilkums, cik cilvēkiem ir nodrošināta uzturēšanās, cik ir pateikuši, ka viņiem to nevajag, cik nosūtīti uz citām pašvaldībām. Ir daļa, kuri paši zina, uz kurām pašvaldībām doties, bet citiem to regulē robežsardze.
Rīgas pašvaldībai ir noslēgti līgumi ar pilsētas viesnīcām. Patvēruma meklētājiem tur tiek nodrošināta bezmaksas uzturēšanās un ēdināšana,” stāsta departamenta vadītāja un ar gandarījumu piebilst, ka Rīgas Dzemdību namā jau dzimstot pirmie ukraiņu mazuļi, kuriem dzīves pirmie mirkļi nebūs jāpavada bumbu patvertnēs.
Vēlas trenēties karatē un dejot baletu
Ģļebs, Maša, Nataļija un viņas māte Gaļina ir ģimene, kas bijusi spiesta bēgt no dzimtās Kramatorskas pilsētas Doneckas apgabalā.
“Vairs nebija spēka izturēt pastāvīgās bailes, sirēnas un sprādzienus. Personīgi man visšausmīgāk bija tas, ka mana meita varētu palikt bez zālēm – ja būtu humānā katastrofa, kas tagad tur patiešām arī ir, nebūtu iespējams nopirkt nekādas zāles, un mans bērns pamazām nomirtu no epilepsijas. Meitai ir nepieciešami četri medikamenti, tāpēc nolēmām braukt projām, lai būtu dvēseles miers zem mierīgām debesīm.
Braucām četras dienas, palīdzēja brīvprātīgie. Sākumā ar vilcienu tikām līdz Hmeļņickai, tad pārpildītā elektriskajā vilcienā nokļuvām līdz Ļvivai, pēc tam braucām ar autobusu līdz Polijas robežai un 9. martā ieradāmies Rīgā,” stāsta Nataļija, kura viena audzina divus bērnus, jo tēvs šo sauli atstājis vēl pirms kara.
Ukrainā ģimenei ir dzīvoklis un māja, kura pagaidām neesot cietusi no okupantu šāviņiem. Patlaban Nataļija kopā ar bērniem un māti izmitināti viesnīcā Maskavas forštatē labos apstākļos.
“Šodien dabūjām vīzu, bet mēs ceram, ka karš beigsies un mēs atgriezīsimies mājās.
Bet, tā kā mēs patlaban esam šeit un kādu laiku mums te būs jādzīvo, bērnus iekārtoju Rīgas Austrumu pamatskolā, kur mācības notiek latviešu valodā. Tur mums solīja palīdzēt, jo skolotāji zina krievu valodu, viņiem mēs neesot pirmā ģimene no Ukrainas,” stāsta Nataļija, kura strādājusi par ukraiņu valodas skolotāju bērniem ar īpašām vajadzībām un gribētu turpināt pedagoga darbu Rīgā.
Ģļebs mācās 3. klasē, bet Maša ir 6. klases skolniece, un abi ir mazliet satraukušies, vai Latvijā viņiem būs iespēja turpināt savas ārpusskolas nodarbības – Gļebs trenējas karatē, viņš sasniedzis tik augstas prasmes šajā sporta veidā, ka jau ieguvis dzelteno jostu, bet Maša vēlas dejot baletu un spēlēt teātri.
Atbalsta centrā visiem četriem patvēruma meklētājiem ir izsniegti bezmaksas braukšanas taloni sabiedriskajā transportā 20 braucieniem. Viņiem piešķirta bezmaksas SIM karte, esot pieteikušies arī sociālajai palīdzībai un rīt Nataļija dodas uz banku, lai atvērtu savu bankas kontu.
Ukrainas iedzīvotāji – 31 pašvaldībā
Ar 31 pašvaldības civilās aizsardzības komisijas starpniecību izmitinātas 4318 personas no Ukrainas. Visvairāk patvērumu meklētāju uzņēmušas:
Rīga 988
Ventspils pilsēta un novads 403
Jūrmala 297
Tukums 281
Mārupe 266
Bauska 239
Rēzekne 220
Ķekava 181
Ropaži 150
Sigulda 149
Daugavpils un Augšdaugavas novads 144
Jelgava un Jelgavas novads 134
Ludza 109
Kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir saņēmusi 13 patvēruma pieteikumus no Krievijas pilsoņiem.
Avots: Iekšlietu ministrija (dati par 21. martu)
