Kāpēc lietas nevirzās? 8
Par to, ka Latvijas zemes dzīlēs tās varētu būt atrodamas, pirms četriem gadiem pirmoreiz ierunājās kanādiešu ģeologi, tostarp Kanādā dzīvojošais tautietis Andrejs Bite mūsu valsts augstāko amatpersonu vizītes laikā. Bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš atzīst, ka Andrejs Bite arī bijis pirmais, kurš ierosinājis pievērsties zemes dzīļu izpētei un rūdu meklēšanai. Andris Bērziņš uzskata, ka tas būtu ekonomiski izdevīgs pasākums gan valstij, gan ieguvums zemes īpašniekiem.
Jautāts, kāpēc šī lieta nevirzās uz priekšu, Andris Bērziņš atbild, ka, iespējams, tās amatpersonas, no kurām atkarīgi lēmumi, līdz galam nav izpratušas šā pasākuma nozīmi. Viņaprāt, tā gan neesot politiska negribēšana. Rūdu meklējumi cilvēku prātos drīzāk šķiet pasākums, no kura taustāmu labumu varētu iegūt, pats ātrākais, pēc divdesmit vai trīsdesmit gadiem.
Kad to pašu jautāju Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, viņš atbild, ka esot lūdzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam līdz šā gada 1. decembrim ziņot par to, kas paveikts, lai sagatavotu priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, kuri skar zemes dzīļu regulējumu. Kā atzīst valdības vadītājs, efektīvs normatīvais regulējums veicinās zemes dzīļu izpēti un jaunas, mūsdienīgas informācijas iegūšanu par zemes dzīļu uzbūvi un īpašībām.
Kā zināms, sākt izpēti, kas varētu skart plašus apgabalus Kurzemes dienvidu daļā, kavē privātīpašnieku neierobežotās tiesības ne tikai uz zemes virskārtu, bet arī uz dzīlēm. Pagājušā gada decembrī valdības apstiprinātā koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei gan neparedz tās aizskart.
