Cik tuvu esam nodokļu celšanai Latvijā? Ekonomists brīdina par sarežģītu izvēli 0
Latvijai nākamajos gados būs jāmeklē risinājumi, kā nodrošināt nepieciešamo finansējumu aizsardzībai, vienlaikus saglabājot ierobežotu fiskālo telpu, TV24 raidījumā “Naudas cena” norādīja Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš.
Viņš skaidroja, ka viens no iespējamajiem, taču sabiedrībā nepopulāriem risinājumiem varētu būt nodokļu palielināšana. Šāds solis kļūtu aktuāls gadījumā, ja nebūtu iespējams pietiekami samazināt valsts izdevumus. Vienlaikus pirms vēlēšanām par nodokļu celšanu politiķiem būtu grūti runāt, jo šādi lēmumi parasti nav sabiedrībā populāri.
Bērziņš uzsvēra, ka būtisks izaicinājums ir nepieciešamība aizsardzībai novirzīt 5% no iekšzemes kopprodukta. Viņaprāt, šī prasība būtiski ierobežo Latvijas fiskālo telpu un nozīmē, ka arī turpmākajos gados būs jāspēj nodrošināt šādu finansējuma līmeni.
Vienlaikus ekonomists norādīja, ka aizsardzībai paredzēto finansējumu nevar vienkārši brīvi novirzīt jebkuram projektam. NATO ir noteikti konkrēti kritēriji, kas nosaka, kādus izdevumus drīkst ieskaitīt aizsardzības finansējumā un kādus ne. Līdz ar to valstij pašai nav iespēju pēc saviem ieskatiem jebkurus izdevumus klasificēt kā aizsardzības izdevumus.
Pēc Bērziņa teiktā, šajā jomā tiek veikta arī kontrole un auditi, kuru laikā tiek vērtēts, vai konkrētie izdevumi atbilst noteiktajiem kritērijiem. Tas aizsardzības finansējuma izmantošanu padara sarežģītāku, taču vienlaikus ekonomists saskata iespējas meklēt radošus risinājumus.
Viņš īpaši izcēla militārās industrijas attīstīšanu Latvijā. Ja aizsardzībai paredzētais finansējums tiktu izmantots vietējās industrijas attīstībai un Latvijas uzņēmumiem tiktu nodrošināti pasūtījumi, no šādiem ieguldījumiem būtu iespējams iegūt arī ekonomisku atdevi.
Tomēr arī šajā jomā pastāv ierobežojumi, jo militārās industrijas attīstība ir saistīta ar nepieciešamību organizēt iepirkumus un ievērot konkursu kārtību. Tādēļ ar politisku lēmumu vien nepietiek, lai aizsardzībai paredzēto naudu automātiski novirzītu Latvijas uzņēmumiem.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
