“2025. gadā Saeima pieļāva būtisku kļūdu!” Romāns Meļņiks ieskicē politiķu īstermiņa domāšanu
0
Ir tāds teiciens: “Dari, ko darīdams, apdomā galu.” Tātad – pirms kaut ko dari, padomā, kāds būs tava darba rezultāts. Vai šis princips tiek ievērots politikā? Protams. Tikai problēma ir tā, ka daudzos gadījumos tieši politikā svarīgāks ir īstermiņa rezultāts – novērtējums tam, kas tiek darīts šodien, nevis tas, kāds būs efekts gada, divu vai trīs gadu griezumā.
Spilgts piemērs tam ir lēmumi par tabakas produktu ierobežošanu.
Pirms apmēram gada, kad Saeima lēma par tabakas nodokļu palielināšanu, politiķi varēja lepoties ar ļoti aktīvu rīcību – vēl viens ierobežojums, vēl viens nodokļu palielinājums, vēl viens solis cīņā pret tabakas lietošanu. Uz papīra viss izskatījās ļoti pareizi. Tikai… vai kāds tajā brīdī pietiekami nopietni apdomāja, kādas būs sekas? Vai ieklausījās nozares profesionāļu brīdinājumos? Nē.
Jaunākie dati rāda, ka 2025. gadā Saeima, nosakot akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem par aptuveni 15% gadā, pieļāva būtisku kļūdu.
Jo neņēma vērā, ka atkarība neizzūd tikai tāpēc, ka produkts kļūst dārgāks. Kad cigarešu paciņas cena tuvojas septiņiem eiro, bet Latvijas iedzīvotāju pirktspēja joprojām būtiski atpaliek no Rietumeiropas, tad no smēķēšanas atkarīgie vai nu ietaupa vispirms uz citiem ikdienas izdevumiem, vai vēl sliktāk – sāk meklēt lētāku alternatīvu, kas visdrīzāk ir nelegāls produkts.
Un tieši šo sakarību tagad uzrāda dati.
Pētījumu aģentūras “NielsenIQ” 2026. gada otrajā ceturksnī veiktajā tukšo cigarešu paciņu pētījumā konstatēts, ka viltotās cigaretes jau veido 17,1% no kopējā Latvijas cigarešu tirgus. Pirms gada to īpatsvars bija 11,7%. Savukārt kopējais nelegālo cigarešu īpatsvars sasniedzis 22,1%.
Tātad gandrīz katra ceturtā Latvijā izsmēķētā cigarete ir nelegāla, bet katra sestā ir viltota.
Un gada laikā viltoto cigarešu īpatsvars ir pieaudzis par 5,4 procentpunktiem jeb gandrīz par pusi.
Vēl būtiskāk – mainās pats nelegālais tirgus. Kā liecina tas pats “NielsenIQ” pētījums un Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienības šonedēļ publiskotā informācija, problēma vairs nav tikai cigarešu kontrabanda pāri austrumu robežai. Arvien lielāku vietu ieņem nelegāla cigarešu ražošana tepat uz vietas.
Tas nozīmē, ka Latvija pati kļūst par vietu, kur šis nelegālais bizness tiek organizēts.
To labi parāda arī ģeogrāfija. 2026. gada pētījumā nelegālo un ārvalstu tirgiem paredzēto cigarešu īpatsvars Alūksnē sasniedzis 40,6%, Daugavpilī – 33,4%, bet Rīgā – 24,4%. Rīgā tas pirms gada bija 21,2%.
Tātad nelegālā cigarešu aprite vairs nav tikai pierobežas problēma. Tā ir visas valsts ēnu ekonomikas un organizētās noziedzības izplatības problēma.
Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienības aplēses liecina, ka 2026. gadā nelegālās cigarešu aprites dēļ valsts budžetā netiks iekasēti vismaz 70 miljoni eiro. Pie tā, ka kaitīgo produktu patēriņš nav mazinājies, saindēšanās ar nezināmas izcelsmes produktiem risks pieaug, tātad potenciāli pieaug arī slodze un izmaksas veselības aprūpes sistēmai.
Un te ir būtiski akcentēt, ka neesam unikāli šajā ziņā. Proti, sakarība, ka nodokļu pieaugums veicina nelegālā tirgus uzplaukumu, ir vispārēja. Spilgts tam apliecinājums – Austrālijas pieredze, ko nupat aprakstīja db.lv. Austrālijā tabakas akcīzi gadiem būtiski palielināja ar mērķi samazināt smēķēšanu. 2010. gadā akcīzi palielināja par 25%, bet no 2013. līdz 2020. gadam sekoja ikgadēji 12,5% palielinājumi.
Rezultāts?
Pēc Austrālijas Statistikas biroja aplēsēm 2025. gadā līdz pat 80% nikotīna patēriņa varēja nākt no nelegāliem avotiem. 2017. gadā šis rādītājs tika lēsts tikai 12% apmērā.
Vienlaikus Austrālijas budžets zaudē miljardus. Austrālijas Valsts kase nākamajiem pieciem gadiem samazinājusi prognozētos tabakas akcīzes ieņēmumus par astoņiem miljardiem Austrālijas dolāru, bet neiekasētās akcīzes apjoms nelegālā tirgus dēļ varētu sasniegt pat 7,7 līdz 11,8 miljardus Austrālijas dolāru.
Un problēma nav tikai Austrālijā. Portālā euobserver.com lasāms, ka arī Eiropas Savienībā kopumā nelegālais tabakas tirgus ir nopietna problēma. Eiropas Revīzijas palāta secinājusi, ka aptuveni viena no desmit Eiropas Savienībā ražotajām cigaretēm ir vai nu nelegāli ražota, vai kontrabandas. Nelegālā tabakas aprite ES un dalībvalstīm izmaksā vairāk nekā 13 miljardus eiro gadā. Turklāt nelegālā ražošana arvien vairāk pārceļas uz Eiropas Savienības teritoriju, tuvāk patērētājiem.
Tātad tā nav tikai Latvijas problēma. Un tā nav arī tikai robežkontroles problēma.
Te nu ir tas paradokss: nodokli ceļam, lai iegūtu vairāk ieņēmumu un vienlaikus samazinātu tabakas patēriņu, bet, ja nodokli paceļ pārāk strauji un legālais produkts kļūst pārāk dārgs, daļa patēriņa vienkārši pārceļas uz nelegālo tirgu. Tad legālais tirgus sarūk, budžets zaudē ieņēmumus, bet nelegālais tirgus kļūst arvien spēcīgāks un rada lielākus riskus valsts budžetam un drošībai.
Vai tāds bija lēmuma mērķis? To gribas nu jautāt nodokļa celšanas iniciatoriem un atbalstītājiem. Bet tie klusē…
Protams, uzreiz būs iebildums – nodokļa mērķis taču nav pelnīt naudu, bet glābt cilvēku veselību. Tam var piekrist. Neviens šeit neaizstāv smēķēšanu un nesaka, ka tabakas lietošana būtu jāveicina.
Jautājums ir pavisam cits – vai izvēlētais instruments patiešām sasniedz deklarēto mērķi? Ja cilvēks nevis atsakās no smēķēšanas, bet aizstāj legāli ražotu un tirgotu cigareti ar lētāku, nelegāli ražotu un nekontrolētu produktu, tad veselības problēma nekur nepazūd. Tieši pretēji – valstij kļūst vēl mazāk iespēju kontrolēt to, ko cilvēks patērē, tātad pieaug saindēšanās riski līdztekus tam, ka rodas ēnu ekonomikas, noziedzības un budžeta zaudējumu problēmas.
Tātad runa nav par to, lai aizstāvētu smēķēšanu. Runa ir par to, lai ar labiem nodomiem pieņemta politika pati neradītu sliktāku rezultātu.
Ko darīt?
Pirmkārt, pārskatīt līdzšinējo tabakas akcīzes nodokļa likmju pieauguma tempu. Nevis tāpēc, lai veicinātu smēķēšanu, bet tāpēc, lai nodokļu politika pati nekļūtu par stimulu nelegālajam tirgum.
Otrkārt, stingrāk kontrolēt tabakas ražošanas iekārtu apriti. Ja arvien lielāku lomu Latvijā iegūst nelegālā ražošana, tad ar robežas kontroli vien nepietiek.
Treškārt, palielināt policijas, muitas un citu uzraudzības institūciju kapacitāti, uzlabot informācijas apmaiņu un panākt, lai bargākas soda sankcijas skar ne tikai cilvēku, kurš pārdod nelegālo cigarešu paciņu, bet arī tos, kuri šo biznesu organizē.
Bet pats svarīgākais jautājums ir cits. Vai tagad, kad dati rāda bēdīgāku ainu nekā iepriekš, politiķiem būs drosme atzīt, ka iepriekš pieņemtais lēmums nav devis gaidīto rezultātu? Vai būs drosme atzīt, ka kļūda jālabo? Būs drosme labot kļūdu?
Taču ar to vien nepietiek. Tostarp šis piemērs rāda, ka ir jāmaina arī pati lēmumu pieņemšanas kultūra.
Pirms pieņemt jebkuru būtisku lēmumu, ir jāveic tā ilgtermiņa ietekmes novērtējums – ne tikai uz vienu nozari vai vienu budžeta pozīciju, bet uz ekonomiku kopumā, valsts budžetu, sabiedrību, tiesisko vidi un arī drošību.
Datos balstīts, starptauutiskā pieredzē, nevis plakātiskās frāzēs. Un pēc lēmuma pieņemšanas ilgākā periodā jāvērtē, vai prognozētais rezultāts patiešām ir sasniegts.
Ja sekas atšķiras no prognozētā, tas ir jāatzīst un lēmums jālabo.
