Monika Zīle: Ventspils traģēdijas lietā prokuratūras un VID tandēms apstiprinājis, ka šaurpierībai un birokrātiskajam trulumam robežu nav 29
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Birokrātija ir māksla iespējamo pārvērst neiespējamajā.” Havjers Paskāls Salsedo
Ja nu jums gadījumā šķita, ka pieredzētas visas iespējamās nejēdzības un absurdi un nekas vairs nespēj pārsteigt, nesteidzieties to apgalvot.
Draudot ar kriminālatbildību par ienākumu deklarācijā nenorādīto morālās kompensācijas summu pirms vairākiem gadiem Ventspilī peldēšanas nodarbību laikā baseinā noslīkušā bērna vecākiem, prokuratūras un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tandēms apstiprinājis, ka šaurpierībai un birokrātiskajam trulumam robežu nav.
Cerams, pēc notikušā aktualizēšanas ģenerālprokurora līmenī lielo traģēdiju piedzīvojušajai ģimenei tomēr nenāksies iet vēl vienu Golgātas ceļu, lai pierādītu to, kas vispār nebūtu bijis jāpierāda, ja vien burta kalpi pacentušies iedziļināties konkrētajā paragrāfā.
Pieļauju, ir sava taisnība ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, ka prasītos attiecīga likuma labojums, vēl skaidrāk definējot ar nodokļiem neapliekamos ienākumus.
Bet, arī likuma tagadējo redakciju pildot, ierēdņiem nebija problēmu nokārtot visu tādā veidā, lai reiz jau smagi cietušie nesaņemtu skaļu publisku pliķi no savas valsts.
Arī parlamentārieši un augsta ranga politiķi, ienākumus deklarējot, pieļauj kļūdas un pēc tam izlabo bez biedēšanas ar cietumu. Jāteic bez aplinkiem – šajā gadījumā divi augstāko izglītību ieguvušie valsts darbinieki reālās dzīves praksē nav izturējuši elementāru cilvēcības eksāmenu.
Disputos par principialitātes un cilvēcības kopsaisti vienmēr atceros Liepājā savulaik labi pazīstamo un šogad mūžībā aizgājušo ceļu policistu Ati Volganski.
Gan ierindas cilvēki, gan varas aprindām tuvie zināja, ka satiksmes huligāniem un jo īpaši reibumā braukušajiem nav izredžu ar viņu kaut ko “sarunāt” – ne zem četrām acīm, ne ar tiešā priekšnieka starpniecību.
Būs, kā rakstīts noteikumos, un ne citādi! Tādēļ mans paziņa, kuram pēc pasēdēšanas pie bagātīga viesību galda reiz nācās vest uz slimnīcu smagas sirdslēkmes piemeklētu vecmammu, uz šosejas ieraudzījis ceļu policijas (toreiz – autoinspekcijas) reida brigādi Volganska vadībā, bija pārliecināts: no autovadītāja tiesībām jāatvadās.
Taču principiālais inspektors, situāciju novērtējis, apsēdināja grēkāzi blakus omītei un pats paņēma stūri. Galapunktā tikai piekodināja atspirgt pirms atpakaļceļa. Un viss.
Ar šo stāstu dalīdamies, paziņa par Volganski noklausījās vēl dažus līdzīgus. Izrādījās, stingrība neizslēdza notikumu diktētas atkāpes. Ventspilnieku kompensācijas gadījumā tādas nevajadzēja. Būtu pieticis ar situācijas izpratni.
Dižais domātājs Konfūcijs uzskatīja, ka pilnīgai tikumībai ir piecas sastāvdaļas: nopietnība, dvēseles dāsnums, patiesums, centība un labsirdība.
Ierēdņiem pietiktu ar divām pēdējām, lai laba likumu zināšana un stingra turēšanās pie burta neatslēgtu no cilvēcības.
Bez tās mums draud iespēja attapties sabiedrībā, kur iznīdētas līdzjūtībā un vēlmē citam citu balstīt sakņotas pozitīvas emocijas, toties krāšņi zeļ ar valstiskas ņirgāšanās izpausmēm uzpildīts tiesiskais nihilisms.
Arī jau daudzkārt cilātā pandēmijas laika ierobežojumu ignorēšana, kas kavē atgriešanos normālā ikdienā.
