Monika Zīle: Saslimušo skaits biedējošs, bet potēto cipars niecīgs. Acīmredzot jāveido Vakcinācijas biroja uzraudzības birojs 95
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Panākumam daudz tēvu. Toties neveiksme vienmēr ir apaļa bārene.” Džons Ficdžeralds Kenedijs
Pēc tam kad, pakļaujoties sabiedrības spiedienam, Saeima tomēr atbalstīja Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumu pandēmijas seku mazināšanai piešķirt ģimenēm piecsimt eiro par katru bērnu, uzzinām – ne priekšlikuma iesniedzējiem, ne ar viņiem šajā jautājumā kopsolī gājušajai Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) nav iemesla lepoties ar gādības autortiesībām.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) otrdien pavēstīja, ka jau kopš rudens valdībā bīdījusi šī pabalsta ideju un tagad liels gandarījums par sasniegto.
Tiesa, ministres partijas biedrs Saeimas deputāts Māris Možvillo vēl pirms nedēļas iebilda pret naudas piešķīrumu, arī viņa pati tikai nesen nolika parlamentārietes mandātu un nebija manīta valsts augstākajā tribīnē iestājoties par finansiālu atbalstu ģimenēm. Bet šis piecsimtnieks vecākus sasniegs ar Labklājības ministrijas (LM) starpniecību, un grēks neizmantot iespēju pagreznoties.
Mājsēdē izklaižu iespējas minimālas, varam baudīt vien politiķu sarūpētos priekšnesumus, lai gan tie nesola emocionālu atslodzi. Lūk, valdības izrāžu sižetos traģēdija, klaunāde un trilleris saplūdināti žanru mīklā, kuru atminēt publikai nekad neizdosies.
Toties ir brīva telpa prātojumiem, pieļāvumiem un visdažādākajām varbūtībām. Teiksim, nav iemesla lielā steigā satapināto Vakcinācijas projekta biroju uzlūkot kā īpašu Veselības ministrijas rūpi par iedzīvotāju dzīvību pandēmijas apstākļos.
Kā liecina gaismā nākušie fakti, biroja galvenais pienākums, šķiet, būtu bijis “loģistēt” kādas visvērtīgāko indivīdu grupas potēšanu.
Bet laikam jau starp cilvēces neuzminētajiem noslēpumiem turpmāk glabāsies parametri, pēc kuriem mūsu valstī šos augstākās rases eksemplārus noteica, un, ja to atklāt izdotos, vēl sarežģītāk būs uzzināt, kura amatpersona svētīja īpaši lolojamo sarakstu.
Pēdu taciņa gan ved uz valdības namu, bet aiz šī tempļa durvīm par “valsts nepārtrauktības saglabāšanu” atbildīgie rāda cits uz citu, dziļdomīgi minstinās un uzvedas kā vectēva pīpi smēķējam pieķerti mazi bērni.
Bijusī veselības ministre, kurai tagad nav ko zaudēt, apgalvo – premjers vēl pirms vakcīnu pasūtīšanas vairākkārt devis mājienus, ka potēšanas kalendāra pirmie datumi atvēlami visvienlīdzīgākajiem starp vienlīdzīgākajiem.
Kabineta locekļi, kam šobrīd jātur prātā savu partiju izredzes tuvajās pašvaldību un nedaudz tālākajās Saeimas vēlēšanās, ir krietni sarežģītākā situācijā un laipo, kā nu kurš māk.
Uzkāpt eglē un norausties zemē ar nesaplēstām biksēm vēl nevienam nav izdevies. Tāda ieziepēto zušu sezona, ja notikušo tuvinām teātrim.
Godīgi sakot, tas viss kopā izskatās nožēlojami, un, tā kā valdība joprojām nav atradusi iespēju komunicēties ar sabiedrību par noslēpumaini tapušajiem pirmkārt potējamo sarakstiem, prasās ļoti nepievilcīgs secinājums: mūsu politiķiem un amatpersonām diemžēl piemīt tikai viens spilgts talants – prasme jebkuram humānam procesam piešķirt amorālus vaibstus.
Jo kā tad vēl lai nosauc veselības ministra Daniela Pavļuta (“Attīstībai/Par”) iecerēto loteriju, ar kuras starpniecību no vakcinēties pieteikušos pulka pēc nejaušības principa noteikšot potējamos?…
Tiesa, Pavļuta kungam ir apbrīnojama spēja aulekšos palaistu zirgu strauji pagriezt atpakaļ. Loterija, šķiet, vairs nav aktuāla. Vēl nupat nezināmā tālē potēties aizbīdītie pedagogi vakcīnu saņems vistuvākajā laikā, bet par pienākumiem vakcinācijā neinformētajiem ģimenes ārstiem bez kavēšanās jāiesaistās procesā.
Noliktavās lērums vakcīnu, atgādināja premjers. Saslimušo skaits biedējošs, bet potēto cipars niecīgs. Acīmredzot jāveido Vakcinācijas projekta biroja uzraudzības birojs.
