Darījums. Negodīguma peļņa 3
Biļešu elle, biļešu parazīti, biļešu paralīze… Uzņēmuma “Biļešu paradīze” vārds pagājšnedēļ Dziesmu un deju svētku biļešu tirgošanas skandāla dēļ tika locīts visādos veidos. Jo izrādījās, ka iepirkumā par biļešu tirgošanu uzvarējusī firma ne tikai nav tehniski spējusi sagatavoties viegli paredzamajai milzīgajai cilvēku aktivitātei, bet arī, iespējams, negodprātīgi nopelnījusi uz biļešu pircēju internetā rēķina. “Biļešu paradīze” (“BP”) iepirkumā uzvarēja ar zemāko piedāvāto cenu – 49 413 eiro, kurā iekļauti dažādi pakalpojumi, piemēram, biļešu izplatīšanas procenti (0,75%) no kopējās summas par pārdotajām biļetēm. Tieši šī pozīcija, kas valstij bija saimnieciski izdevīgākā, citu konkurentu ieskatā bija pārāk zema. “Biļešu serviss” piedāvājis 1,4%, bet “bezrindas.lv” – 2,78%. Taču “BP” šādu nelielu procentu piedāvājusi, jo, iespējams, bija izlēmusi valsti apvest ap stūri un starpniecības naudu iekasēt citā veidā. Viņuprāt, līgumā nekas neesot aizliedzis pierēķināt papildu apkalpošanas maksu par biļešu iegādi internetā. “BP” to rēķinājusi ap 7% apmērā no biļešu cenas (šo internetveikala maksu papildus vēl apliek ar 21% PVN; pašām biļetēm PVN nepiemēro). Pieņemot, ka šobrīd no biļešu tirgošanas iekasēts ap 2,1 miljonu eiro, no kuriem apmēram 51% internetā, tad “BP” no interneta klientiem varētu būt iekasējusi apmēram 70 tūkstošus eiro. Ja pieskaita no valsts iegūto naudu, tad biļešu tirgotājam iznācis ienesīgs darījums – kopā teju 120 tūkstoši eiro.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs publiski gan atgādināja par iepirkuma līgumā stingri noteikto, ka komisijas maksu biļešu tirdzniecībai internetā uzņēmums neesot drīkstējis iekasēt. Bet “Biļešu paradīzes” līdzīpašnieks Ēriks Naļivaiko uzskata, ka “internetveikala lietošanas maksa” neesot tas pats, kas komisijas vai apkalpošanas maksa. “Tas ir darbs juristiem un lingvistiem,” tā preses konferencē atbildēja Ē. Naļivaiko. Visdrīzāk šī vārdu spēle turpināsies tiesā.
