Kauns. Likteņa un sistēmas pabērni 9
Pēc klusā Lieldienu laika Latvijas sabiedrību modināja smagas aizdomas par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērniem, kas acīmredzot bijusi ierasta prakse Jelgavas bērnunamā.
Pret trīs iestādes darbiniecēm sāktas administratīvā pārkāpuma lietas un nav izslēgts, ka būs arī krimināllietas. Labklājības ministra Jāņa Reira ieskatā, gaismā nākušie fakti neliecina par kopējām problēmām bez vecāku gādības palikušu bērnu aprūpes sistēmā. Šāda attieksme nevieš lielas cerības uz labām pārmaiņām. Šis nebūt nav pirmais signāls par nejēdzībām bērnunamos, taču trūcis apņēmības ko mainīt. Jau pirms diviem gadiem, piemēram, tiesībsargs vērsa uzmanību uz divkārtēju trimdu, kādai tiek pakļauti mazie grūtdieņi – vispirms tiek aizsūtīti uz bērnunamu, pēcāk – uz kādu no internātskolām, bet daļa bērnu tiek “audzināti” psihiatriskajās klīnikās. Izrādās, ka divu gadu laikā šajā kārtībā nekas nav mainījies. Apstiprinājies, ka Jelgavas bērnunama iemītnieki sūtīti tālu prom uz internātskolām, piemēram, Latgalē. Ir aizdomas, ka turpinās bāreņu “pāraudzināšana” arī trako mājās. Jāsecina, ka dzīves pabērnu aprūpē joprojām noteicošā ir dažādu resoru ieinteresētība, tostarp naudas plūsmā, darba vietu saglabāšanā u. tml. Tas kavē bērnu nonākšanu audžuģimenēs, kā arī lielo iestāžu reorganizēšanu nelielos aprūpes namos, pietuvinot apstākļus ģimeniskai videi. Vēl 2003. gadā toreizējais ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks pasludināja kursu uz pilnīgu bērnunamu likvidēšanu Latvijā, veidojot audžuģimeņu tīklu. Pēc četrpadsmit gadiem šajā apņēmībā neesam diez cik tālu tikuši.
