Izgāšanās. Prezidents kā kūlas dedzinātājs 6
Ir vairākas versijas par to, kas lika Valsts prezidentam Raimondam Vējonim tik uzstājīgi virzīt ideju par automātisko pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem – vai tā bijusi paša apņēmība palikt Latvijas vēsturē ar šo iniciatīvu vai viņu apvārdojuši politiski ieinteresētie padomnieki, vai varbūt nācis kāds mājiens no ārpuses?
Jebkurā gadījumā politiskā komunikācija šajā jautājumā ir izgāšanās. No vienas puses, stīva un juridiska Rīgas pils pozīcija, kuru pavada pārspīlēts, bet neskaidrs patoss, un pretī – saasināta sabiedrības pretreakcija un šaubas. Tēlaini šo jautājumu varētu salīdzināt ar pērno zāli, kam Vējonis nolēmis uz ātru roku piešķilt uguni, nedomājot par sekām, tā vietā, lai pacietīgi apkoptu.
Rodas arī iespaids, ka prezidentam un viņa komandai rezultāts īpaši nerūp, galvenais ir izrādīšanās, jo pirms priekšlikuma iesniegšanas Saeimā nekādas politiskās konsultācijas ar tur pārstāvētajām frakcijām netika veiktas. Bet prezidenta kancelejā cilvēki, kā runā, saņemot diezgan labu atalgojumu, varētu jau pacensties.
