Darījums. “ABLV Bank” atļauj izdarīt pašnāvību 0
Pagājušajā nedēļā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēc trīsarpus mēnešu ilgām pārdomām beidzot nolēma atļaut “ABLV Bank” pašlikvidāciju.
Droši vien visi varam atviegloti nopūsties – ļoti nepatīkamajā situācijā, kurā tiek sagrauta trešā lielākā Latvijas banka un viens no lielākajiem mākslas un kultūras mecenātiem, ir pieņemts labākais iespējamais lēmums. Spriežot pēc tā, kas šobrīd zināms, ieguvēji ir visi – Latvijas valsts un sabiedrība, jo acīmredzot tiks izmaksāti visi depozīti, bet bankas kredītportfelis un nekustamie īpašumi tiks izpārdoti lēni un pakāpeniski, būtiski nesatricinot tirgu. Iegūst arī bankas īpašnieki, jo tie saglabā reputācijas atliekas, iespējas uzsākt jaunu biznesu un, galu galā, turpmāk viņiem, braucot pa Rīgu, nebūs jāizvairās no Aizsaules ielas. Iegūst Eiropas Centrālā banka, kas nokrata no sevis turpmāko atbildību. Iegūst ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”), jo visa bankas kontos esošā nauda tikšot rūpīgi pārbaudīta, vai tā ir likumīgi iegūta. Īsi sakot – visi ir priecīgi un apsveic viens otru.
Šajā vispārējā prieka atmosfērā ir tikai daži mākonīši – ja reiz visiem vislabākais risinājums ir tik skaidri redzams, tad kāpēc FKTK tik ilgi un mokoši to meklēja – veselus trīs ar pusi mēnešus? Vai tad tur strādā tizleņi, kas nespēj saskatīt labāko risinājumu? Lai cik varētu būt kritiska attieksme pret Latvijas ierēdniecību, tomēr jāšaubās, ka galvenajā finanšu sistēmas uzraugā ir sapulcējušies vieni muļķi. Bet, ja iemesls nav muļķība un nekompetence, tad kāpēc bija vajadzīgs tik ilgs laiks lēmuma pieņemšanai? Un kas radīja visu šo sabiedrisko troksni ap banku un maksātnespējas administratoriem, neskaidros finanšu ministres un valdības vadītāja paziņojumus? Nepamet sajūta, ka visu mēs tomēr vēl nezinām.
