Atsedz mēslus, bet neizved, Rīgas saimniece saskaņiešu gaumē. “LA” nedēļas notikumu apskats 2
Cilvēks. Rimšēvičs un sistēma
Ilmāra Rimšēviča atgriešanās Latvijas Bankas prezidenta krēslā un uzvara pār Latvijas valsti Eiropas Savienības tiesā (EST) raisa vairākas pārdomas.
Pirmkārt, ir pierādījies, ka rūpīgi koptais Latvijas Bankas un tās prezidenta tēls ir kas īpašs un ne no šīs pasaules. Saeima var tikai bezspēcīgi noraudzīties, kā daudzkārt valsts reputācijas vārdā atkāpties aicinātais Rimšēvičs turpina ieņemt vienu no augstākajiem amatiem valstī.
Turpmākais darbs Latvijas Bankā atgādinās absurda komēdiju, jo daļa LB dokumentu tagad tiks slēpti prezidenta acīm, tādēļ ka satur valsts noslēpumu
(Rimšēvičam nav pielaides tam). Pēc nesenās sagrāves EST deputāti diez vai riskēs to pārtraukt, atceļot viņu pirms termiņa. Jāatgādina, ka I. Rimšēviča pilnvaras LB prezidenta amatā beidzas šā gada 21. decembrī. Pa vidu ir vasara un atvaļinājumu laiks, sak, gan jau kaut kā piecietīsim…
Otras pārdomas – par indivīda un valsts tiesībsargājošās un represīvās sistēmas attiecībām. Neviens nevar prognozēt, ar ko beigsies tiesāšanās starp valsti un Rimšēviču. Taču nav grūti saskatīt, ka tik aktīvu un rezultatīvu aizsardzību var atļauties tikai cilvēks, kas apveltīts ar naudas, varas un ietekmes resursiem. Rimšēviča noturība pret sabiedrības un mediju spiedienu gan liecina vai nu par stipru raksturu un dzelžainu pārliecību par savu nevainīgumu, vai arī par pilnīgu vienaldzību pret sabiedrības viedokli.
Un trešās – par konfliktu starp Latvijas tiesību sistēmas normām un tām, kas pieņemtas Eiropā, par ko tik pārsteigti bija Tieslietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras pārstāvji. Faktiski iznāk tā, ka tie paši pierādījumi un argumenti, kas Latvijas tiesai lika aizliegt I. Rimšēvičam turpināt strādāt LB, izgāzās EST. Vēl trakāk – tiesa pieņēma tādu lēmumu, kādu Rimšēviča puse neesot prasījusi. Proti, kā komentārā “Bloomberg.com” saka viens no prasītāja advokātiem Mārtiņš Kvēps, EST lēmums valstij “bija skarbāks, nekā gaidījām”, jo advokāti prasījuši tikai deklaratīvu spriedumu lietā, nevis pilnu ierobežojumu atcelšanu. Ko tur teikt – skarbi.
Noslēpums. Rīgas saimniece saskaņiešu gaumē
Vai Baiba Rozentāle būs Rīgas pilsētas jaunā seja? Šāds pārsteiguma pilns jautājums pagājšnedēļ izskanēja, kad pēc Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (“Saskaņa”) paziņojuma par kandidēšanu uz Eiropas Parlamentu parādījās ziņa, ka iespējamā pēctece varētu būt viņa partijas biedrene B. Rozentāle.
Pagaidām “Saskaņas” deputāti ir izvairīgi, runājot par iespējamiem mēra amata turpinātājiem.
Esot vēl jāsagaida maijs, un varbūt kāds no “Gods kalpot Rīgai” pretendēšot… Arī Rozentāle savu iespējamo amata maiņu nekomentē, jo, kā viņu citē LETA, “līdzās viņas kandidatūrai ir vēl vairāki spēcīgi politiķi”.
Pagaidām noslēpums, vai Rīgas mēra krēslā pēc trim mēnešiem sagaidīsim B. Rozentāli, bet jau tagad jāatzīmē viņas darba spējas – viņa ir ne tikai lielākās pašvaldības deputāte, no kurienes bija ievirzīta Rīgas 2. slimnīcas valdē (interešu konflikta dēļ viņai nupat gan šo darbu nācās pamest, jo kļuvusi par Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītāju), bet arī Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste, strādā arī Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijā, par maksu sniedz arī konsultācijas veselības aprūpes stratēģiskajos jautājumos Rīgas Veselības centram…
Jāatceras arī B. Rozentāles politiskās pārliecības takas – pašvaldības vēlēšanās bijusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sarakstā, Saeimas vēlēšanās – Tautas partijas, vēlāk – partiju apvienības “Par labu Latviju” sarakstā, pēc tam iestājusies “Saskaņas centrā”.
Tāpat agrākajos gados, piemēram, gūta īpaša pieredze, atrodoties atbildīgā amatā Infektoloģijas centrā, vienlaikus veidojot personīgu finansiālu sakaru ar vienu no lielākajām farmācijas firmām pasaulē, vadot Imunizācijas valsts padomi, kuras speciālisti konsultē Veselības ministriju vakcinācijas jautājumos… Nebūtu aplam teikts, ka Rozentālei ir visas nepieciešamās īpašības, lai kļūtu par Rīgas saimnieci saskaņiešu gaumē.
Darījums. Auto jāpērk ar pārskaitījumu
Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošo informāciju par to, kā nodokļu maksātāji meklē risinājumus darījumu patieso apmēru samazināšanai, lai veiktu norēķinu skaidrā naudā, Finanšu ministrija ir aicinājusi samazināt darījumu summas slieksni no sākotnēji rosinātajiem 7200 eiro līdz 3000 eiro.
Savukārt fiziskajām personām likuma grozījumos paredzēts aizliegt skaidras naudas veidā veikt nekustamo īpašumu un auto iegādes darījumus, kuru summa pārsniegs 1500 eiro. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šogad maijā, bet pirms tiem atbalsts būs jāgūst arī vēl Saeimā. Sabiedrība nedaudz sašūmējās, paužot bažas un aizdomas, ka šādi tikšot ierobežota brīvība un palielināšoties iedzīvotāju finanšu kontrole, taču Latvijas Bankas nule apkopotie dati liecina, ka mēs, iespējams, jau virzāmies tuvāk vispārējiem bezskaidras naudas norēķiniem. Proti, salīdzinot ar 2017. gadu, kopējais dažādo finanšu un kredītiestāžu klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pērn pieauga par 10,4%. Domājams, tas turpinās pieaugt.
Pārsteigums. Atsedz mēslus, bet neizved
Kopš 13. decembra, ieņēmis no amata atstādinātā un aizdomās turamā Leona Bemhena vietu, Anrijs Matīss kā pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (“RS”) pagaidu vadītājs ir darījis visu iespējamo, lai “Saskaņa” viņam liegtu turpināt vadīt valdi. Pēc tam kad KNAB iesācis kriminālprocesu par konkrētiem “Rīgas satiksmes” iepirkumiem, viņš atklājis vēl daudz citu aizdomīgu darījumu.
Matīss ierosināja veikt “Rīgas satiksmes” auditu. Atklājies, ka trīs miljoni eiro pārmaksāti degvielas iepirkumā ar firmu, kuras īpašnieki noslēpušies ārzonās, ka tramvaju iegādei piešķirtais kredīts iztērēts algām un ka e-talonu sistēmas uzturēšanai iztērēti 40% no biļetēs iekasētās naudas, arī ka 100 tūkstoši pārskaitīti aizdomīgām konsultācijām. Uz atklāto faktu pamata viņš sola ierosināt tiesvedības.
Visaizdomīgāk naudu izsūcot SIA “Rīgas karte”, kas pieder ar “Gods kalpot Rīgai” saistītajam uzņēmējam un “RS” darbiniekam Aleksandram Brandavam.
Piemēram, par e-talonu sistēmas uzturēšanu sabiedriskajā transportā pērn samaksāti 15 miljoni eiro, lai gan ieņēmumi no biļetēm ir aptuveni 40 miljoni eiro. Savukārt par termināļiem skolu ēdnīcās “RS” maksā “Rīgas kartei” 60 eiro īri mēnesī jeb 720 eiro gadā par katru, lai gan šāda iekārta ir nopērkama par 485 eiro. Matīss uzrādījis arī citu “dziļumbumbu” – mikroautobusu pārvadājumus. “Rīgas Mikroautobusu satiksme” “RS” kontā par katru pārdoto biļeti ieskaita 1,15 eiro, savukārt “RS” atmaksā pārvadātājam 1,34 eiro par katru pasažieri.
Matīss pasprēgāja, ka viņš nav “visu mēslu savācējs, kas tur ievārīti pa padsmit gadiem”, viņš varot tikai mēģināt uzņēmumu savest kārtībā. Pārsteidzošākais, ka ceturtdien pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu Matīss saņēma akciju turētāja atbalstu turpināt darbu. Laikam neviens vairs nespēj noslēpt šos un vēl citus gaidāmos mēslus.
Prieks. Nosacītais zaļums
Analizējot jaunākos “Eurostat”, Eiropas Vides aģentūras un Pasaules Veselības organizācijas vides datus, analītikas kompānija “NimbleFins” izrēķinājusi, ka Latvija ir otra zaļākā valsts Eiropā. Par šo vēsti ar prieku ziņoja arī bijušais vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, uztverot to kā sava darba novērtējumu. Tiesa, pasakot A, vajadzētu pateikt arī B un C.
Proti, Latvija ir otra zaļākā valsts Eiropā, pateicoties saviem ezeriem un mežiem, kā arī lielajām hidroelektrostacijām uz Daugavas un neattīstītajai rūpniecībai. Latvija šajā pētījumā ir tik zaļa, pateicoties relatīvi zemajam siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumam uz vienu iedzīvotāju, kā arī augstajam no atjaunojamiem resursiem saražotās enerģijas īpatsvaram.
Tikmēr rādītāji, kas raksturo vides politiku, Latvijā ir slikti. Kas attiecas uz atkritumu pārstrādi, tad, neraugoties uz kampaņām un komersantiem atvēlētajiem struktūrfondu miljoniem, esam tikai 17. vietā no 28. Latvijā viens iedzīvotājs gadā saražo 438 kg sadzīves atkritumu, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, taču pārstrādājam arī vien tikai 25%. Atgādināsim, ka Eiropas mērķis ir jau tuvākajā laikā panākt, ka valstis pārstrādā 65% sadzīves atkritumu.
Arī gaisa kvalitāte Latvijā varētu būt labāka. Pērn gan Liepājas, gan Rīgas, gan Ventspils iedzīvotāji pauda satraukumu par putekļiem gaisā. Un ne velti. Šajā rādītājā esam 15. vietā Eiropā. Igaunija šajā rādītājā ir 3. vietā, Lietuva – 10. vietā.
Vai vīzija par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē ir sasniedzama? Iedziļinoties datos, izrādās, Latvija zaļa ir tikai atsevišķos rādītājos. Tajos, kas saistīti ar vides politiku, esam diezgan sarkani.
Sagatavojuši: Olafs Zvejnieks, Māra Libeka, Ainārs Sauka, Ivars Bušmanis, Gundega Skagale
