Ceļi, bēgļi… 0
“”LA” publikācija “Lauku ceļiem – 126 miljoni” man lika atcerēties sešdesmitos un septiņdesmitos gadus Rietumaustrālijas ziemeļos,” raksta Ivars Galvāns. Viņš vēsta, ka kopš 1993. gada diezgan bieži atbraucot uz Latviju. Secinājis, ka grants ceļi Priekules, Aizputes, Liepājas, Nīcas, Apes, Alūksnes, Ilūkstes u. c. novados esot caurmērā labi. Taču viņam radušies vairāki jautājumi par lielceļu atjaunošanu. Tā, piemēram, “kāpēc pie Siguldas pirms trim gadiem pārbūvētie un atjaunotie ceļu posmi sāk nosēsties un brukt? Tāpat arī Liepājas un Daugavpils šosejā ir tādi posmi!”
“Vispirms tomēr jādomā pašiem par sevi,” uzsver smiltenietis Gunars Godiņš, rakstot par bēgļu jautājumu. Viņš uzskata, ka Latvijas cilvēki, kuri atstāj Latviju, arī esot bēgļi un ka valstij vispirms jādara vairāk “savu bēgļu labā”. Jāpiebilst, ka ir gan atšķirība – uz Eiropas Savienību Latvijas valstspiederīgie dodas strādāt legāli, tā izmantojot ES sniegtās iespējas darbaspēkam brīvi pārvietoties, un šādā gadījumā viņi nav salīdzināmi ar nelegālajiem imigrantiem un patvēruma meklētājiem.
Imants Smirnovs kā karikatūrista Ērika Oša daiļrades cienītājs interesējas, kā rodas idejas un teksti viņa karikatūrām. To dažos teikumos nevar izstāstīt, taču pamatīgs ieskats Ērika Oša dzīvē un daiļradē bija publicēts žurnāla “Mājas Viesis” šogad divos janvāra numuros. Bibliotēkās tos noteikti var atrast.
