Cenšas arī Latvijā pieņemt kopbraukšanas likumu 0
“Dalīšanās ekonomika radījusi rīvēšanos starp tradicionālajiem uzņēmumiem un dalīšanās ekonomiku pārstāvošajiem uzņēmumiem, tostarp jaunuzņēmumiem, nojaucot ierastās uzņēmumu un patērētāju robežas. Tādējādi veidojas jauna veida iespējas, kā organizēt uzņēmējdarbību. Nozarē notiek milzīgs izrāviens un tradicionālajiem spēlētājiem nākas sapurināties un modernizēties,” Latvijā lielākā tehnoloģiju festivāla “Digital Freedom Festival” diskusijā par dalīšanās ekonomikas nākotni sacīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta Jirki Katainena kabineta locekle un atbildīgā par nodarbinātības, izaugsmes, investīciju un konkurences jautājumiem Filomena Čiriko.
Kaut arī nozare straujiem soļiem attīstās, joprojām Eiropas Savienībai kopā ar uzņēmumiem jāatrisina vairāki šķēršļi. F. Čiriko norādīja, ka būtu laiks atcelt dažādus ne tikai dalīšanās ekonomikas, bet arī citu nozaru ierobežojošās barjeras, kuru dēļ dalīšanās ekonomika nespēs augt. Tostarp būtu apsverama arī vairāku regulējumu racionalizēšana. Tāpat viņa uzsvēra, ka strauji jācīnās ar tirgus fragmentāciju, jo jaunuzņēmumi grib strādāt visur, ko kavē katrā valstī atšķirīgie regulējumi. “Veicot nepieciešamās izmaiņas, patērētājam vien atliks izvēlēties, kas viņam patiks labāk. Svarīgi saprast, ka Eiropa dalīšanās ekonomiku neuzspiedīs, izvēle būs jāizdara pašam,” sacīja EK pārstāve.
Viņas kolēģis, EK “DG CONNECT” jaunuzņēmumu un inovāciju daļas vadītājs Pēteris Zilgalvis, paziņoja, ka pavisam nesen EK izveidota Finanšu tehnoloģiju darba grupa ar mūsu pašu Valda Dombrovska labvēlību, kurā P. Zilgalvis iecelts par priekšsēdētāju. Darba grupa ļaušot finansēt dažādas esošās un topošās dalīšanās platformas, kā arī pētīs, vai nepieciešami kādi normatīvie akti pagaidām neregulētajai nozarei.
Igauņu veiksmes stāsta, finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma “TransferWise” dibinātājs Kristo Karmans gan ieteica EK neaizrauties ar jauniem regulējumiem un likumiem, drīzāk esošos beidzot iecelt 21. gadsimtā. Viņam piekrita cits igaunis, skandalozā “Uber” pārstāvis Baltijā Enns Metsārs. “Kas Eiropa vēlas būt? Vadošais spēks dalīšanās ekonomikā vai palikt aizmugurē? Ir jārada vide, kas palīdzētu plaukt šiem uzņēmumiem. Ar tehnoloģiju palīdzību var radīt efektīvākas sistēmas, kas vieglāk lietojamas. Nerunāju par izmaksām, bet uzticamību un kvalitāti. Visas šīs lietas ir panākamas ar tehnoloģiju palīdzību,” sacīja E. Metsārs.
P. Zilgalvis norādīja, ka šobrīd vissliktākā rīcība būtu kaut ko aizliegt. Tā vietā jānodrošina, lai uzņēmumi darbotos atklātāk, ievērojot likumus. Savukārt regulējumi jāveido, lai tie aizsargātu gan darba devējus, gan darba ņēmējus. “Gribam veidot regulējamas smilšu kastes. Termins un izpildījums nāk no ASV Silīcija ielejas, kur kontrolētā vidē praksē izmēģināja kādas nozares attīstību, to neregulējot. Tas nenozīmē deregulāciju, bet eksperimentu, lai pārliecinātos, vai kāds regulējums nekavē attīstību,” interesantu pieeju ieskicēja P. Zilgalvis.
Savukārt Arvila Ašeradena padomnieks Kaspars Bērziņš, kurš runāja par Latvijas pieredzi dalīšanās ekonomikā, sacīja, ka nozare ir viena no valdības prioritātēm, ko pierāda nesen pieņemtais jaunuzņēmumu likums, kā arī aktīvie centieni beidzot arī Latvijā pieņemt kopbraukšanas likumu (Latvija kopā ar Luksemburgu un Islandi ir vienīgās valstis Eiropā, kurās vēl nav ienācis “Uber”. – Aut.). “Mērķis ir Latviju padarīt par digitālu valsti. Svarīgi, ka mūsu centieni ietekmējuši ne tikai dalīšanās nozari, bet arī tradicionālos sektorus, piemēram, taksometru biznesu, kas sācis piedāvāt caurskatāmākus principus, sācis pašregulēties un kļuvis atklātāks,” sacīja K. Bērziņš, kurš gan norādīja, ka regulējumu ziņā Latvija joprojām atpaliek no citām valstīm, piemēram, Lietuvas.
Dalīšanās ekonomika skaitļos
* Šobrīd dalīšanās ekonomikas uzņēmumu apgrozījums Eiropā veido 28 miljardus eiro gadā
* Plānots, ka nozare ik gadu augs par 35%
* Līdz 2025. gadam prognozē, ka nozares gada apgrozījums pieaugs līdz 570 miljardiem eiro – 4% no ES iekšzemes kopprodukta
Dati: “PricewaterhouseCoopers”
