Laukos
Politika

DAP: Zosu atbaidīšanai no sējumiem papildu atļaujas netiks izsniegtas0

Foto: Linda Dombrovska

Jaunu atļauju izsniegšana putnu atbaidīšanai no sējumiem ar šaušanas metodi var radīt negatīvas sekas gan migrējošo un ligzdojošo zosu populācijai, gan var dot iemeslu Eiropas Komisijai sākt pārkāpumu procedūru pret Latviju par Putnu direktīvas neievērošanu, līdz ar to Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) atļauju izsniegšanu zosu limitētai ieguvei neplāno palielināt.

Kā informē DAP pārstāvji, turklāt sējumu pasargāšanai no migrējošajiem putniem atbaidīšana ar šaušanas metodi nav vienīgā iespēja.

DAP Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode atgādina, ka šogad pirmo reizi zemnieku saimniecībām izsniegtas atļaujas zosu limitētai ieguvei – kopumā to varēs darīt 140 saimniecības, iegūstot 1000 zosis.

Atļaujas izsniegtas nolūkā novērst būtiskus zaudējumus augkopībā, bet tikai tādos gadījumos, ja nav iespējamas citas alternatīvas un tas nekaitē zosu populāciju labvēlīgai aizsardzībai.

Atbilstoši LU Bioloģijas institūta viedoklim, pavasara migrāciju laikā ir pieļaujama tikai sējas zoss, baltpieres zoss un Kanādas zoss indivīdu ieguve.

Analizējot iepriekšējo gadu datus, redzams, ka migrējošās zosis lielākos zaudējumus ir radījušas graudaugu, pupu un zirņu sējumos. Līdz ar to, piemērojot izņēmumu, zosu ieguve un atbaidīšana ir pieļaujama tikai lauksaimniecības zemēs, kurās tiek audzēti šie kultūraugi.

“Līdz 23.martam esam saņēmuši jau 350 lauksaimnieku pieteikumus zosu atbaidīšanai no sējumiem. Lielākoties katrs prasa atļauju 20 indivīdu ieguvei. Rezultātā jau tagad ir pieprasīta atļauja 7000 indivīdu ieguvei, kas septiņas reizes pārsniedz pieļaujamo normu,” informē G.Strode.

Lai pieļaujamās normas ietvaros ļautu darbību efektīvi veikt pēc iespējas vairāk saimniecībām tās tika dalītas grupās pēc migrējošo putnu apdraudēto sējumu platībām. Līdz ar to saimniecībām , kuras saņēmušas DAP atļauju, un kurās migrējošo putnu apdraudētie kultūraugu sējumi ir līdz 100 hektāriem, atļauts iegūt ne vairāk kā pieca zosis, savukārt saimniecībās, kurām šādu sējumu platības pārsniedz 100 hektārus, atļauts iegūt ne vairāk kā 10 zosis.

Visi iesniegumi tiek skatīti saņemšanas kārtībā. Daļai saimniecību atļaujas limitētai zosu ieguvei tiek atteiktas: pirmkārt, saimniecības atrašanās dēļ īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, otrkārt, pārsniedzot valstī noteikto iegūstamo indivīdu apjomu (kopā 1000 putnu).

Izsniegtās atļaujas nosacījumi paredz, ka zosu atbaidīšana ar limitētu putnu ieguvi noris saskaņā ar medību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Papildu tam jāievēro īpaši nosacījumi, proti, pirms zosu letālās atbaidīšanas medniekiem jāreģistrējas, aizpildot īsu tiešsaistes anketu, savukārt pēc zoss nomedīšanas jānosūta īsziņa uz tālruni 27775667, kā arī jāaizpilda tiešsaistes atskaite par darbības veikšanu.

Skaidrojot biedrības “Zemnieku saeima” izplatīto informāciju, ka “atšķirībā no citām ES valstīm, Latvijā migrējošo gājputnu medības pavasarī ir aizliegtas”, DAP norāda, ka informācija nav precīza, jo visām dalībvalstīm ir saistoša Putnu direktīva, kas aizliedz migrējošo putnu medības pavasarī. Vienlaikus likumdošanā ir paredzēta kārtība, kādā izņēmuma gadījumā var tikt izsniegtas speciālas atļaujas atsevišķu putnu indivīdu ieguvei, lai novērstu kaitējumu lauksaimniecībai.

Saistītie raksti

Pēc speciālistu domām migrējošo putnu barošanās sējumos manāmi pieaugusi tāpēc, ka būtiski palielinājušās tauriņziežu sējumu platības, kas ir tīkama barība zosveidīgajiem putniem, turklāt paplašinājušās vienlaidu lauku platības, kā arī ir palielinājušās vairāku zosu sugu populācijas.

Zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc šādas regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītā vidē – lauksaimniecības zemēs, migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama, skaidro DAP.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
SK
Skaties.lv
Laukos
“Tik jaudīgs lietus šeit vēl nav bijis!” Zemgalē lietū pamatīgi cietuši kviešu lauki 1
5 dienas
LE
LETA
Laukos
Asociācija: Latvijā šogad varētu būt labāka augļu raža nekā pērn
5 dienas
LE
LETA
Laukos
Eksperts: Lietavu un stiprā vēja dēļ līdz šim visvairāk cietušas graudaugu platības Zemgalē
5 dienas

Lasītākie

ML
Māra Libeka
Veselam
“Visticamāk, otrā viļņa nebūs, bet neviens oficiāli to neteiks”. Latviešu ārsts par Vācijas cīņu ar koronavīrusu 2
Intervija 10 stundas
Raivis Šveicars
Ekonomika
Pie durvīm klauvē 6G. Izstrādāts pirmais “Wi-Fi 6” rūteris
9 stundas
SK
Skaties.lv
Ekonomika
VIDEO. Vai naudas trūkuma dēļ beigsies čeku loterija?
6 stundas
ĢK
Ģirts Kasparāns
Latvijā
Nicas vietā izvēlies Nīcu jeb apceļo savu dzimto zemi
8 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Latvijā
Aptauja: Kāpēc Latvijā tik daudz cilvēku slīkst katru gadu?
9 stundas