Dārziņš – par sakārtotību izlasē un nedēļas desertiņu 0
Latvijas hokeja izlase nu jau ceturto nedēļu briest pasaules čempionātam un pirmo darba cēlienu noslēgs sestdien un svētdien, kad “Arēnā Rīga” notiks pirmās pārbaudes spēles pret Krievijas olimpisko izlasi.
“Strādājam ļoti produktīvi. Skaidrs, ka galvenais tāpat būs rezultāts Ķelnē, bet treniņos viss notiek atzīstami, treneriem ir skaidrs, ko un kad darām, ko apgūstam. Ir sakārtotības sajūta. Kad sāksies spēles un palaidīsim 2017. gada izlases modeli testa režīmā, tad redzēsim, kas izdodas un kam jāpievērš vairāk uzmanības,” “LA” sacīja uzbrucējs Lauris Dārziņš.
Sestdien Latvijas izlases galvenā trenera amatā debitēs slavenais kanādietis Bobs Hārtlijs. “Vienmēr cenšamies uzspiest pretiniekam savu spēli, bet pie Hārtlija tas ir citā līmenī, viņš cenšas lauzt mūsu domāšanu. Jebkurā laukuma daļā visu laiku spiežam. No pasīvā uz aktīvo – to ielikt galvā nav viegli, ar visām niansēm – kā nūjai jābūt, kur nav vajadzīgs spēka paņēmiens. Hokejā vienmēr jādomā, citādāk tālu netiksi, bet tagad prāts jāpieslēdz klāt vēl vairāk,” norādīja aizsargs Jēkabs Rēdlihs.
Grūtākās treniņu dienas ir piektdienas. Piemēram, pagājušajā nedēļā bija divpusēja spēle divās maiņās un pēc tam – tā saucamo līniju skriešana jeb atspole. Divos piegājienos, kas hokejistus izspiež kā citronus. “Skriet līnijas nekad nav viegli – jebkurā sporta veidā, katrs mēģina izlikties. Kad aizej līdz gala robežai, tad kājas pilnas. Tie slidojumi ir nedēļas desertiņš. Pirms tam spēlējām divās maiņās, arī spēlē mēdz būt tā, ka iespiež zonā uz ilgāku laiku un skābeklis trūkst smadzenēm. Jāņem kompass, lai saprastu, kur jāslido. Tā ir savā ziņā spēles epizožu modelēšana. Tas ir kā kaķene – ja atvelc maksimāli tik, cik vajag, tad aizlido vistālāk, bet pārvelkot pārāk traki – saplīst. Tā ir trenera māksla saprast, kad var iedot slodzi, lai spēlētājs pēc tam izlec kā bulta no soliņa,” atzina Lauris Dārziņš.
Jēkabs Rēdlihs gan pie līniju skriešanas pieradis Rīgas “Dinamo” rindās: “Es visu sezonu skrēju, jo nespēlēju daudz. Smagi ir, protams. To var uztrenēt, bet es skriešanā uz noguruma fona nekad neesmu bijis baigi labs. Vienmēr mēģini spiest arvien vairāk, visi čaļi ļoti cītīgi strādā, tā kā – cepuri nost.”
