Datori negarantē labākas sekmes 2
“LA” 23. decembrī rakstā “Nepatīk mācīties” teikts, ka “vidēji katram ceturtajam jaunietim darbs stundās nepatīk”. Nožēlojami.
Mērķtiecība un zinātkāre taču ir galvenais dzinulis mācībās! Mācībspēku (72%) viedoklis, ka “mācības uzlabot palīdzētu moderns aprīkojums”, diemžēl radījis pārāk daudz maldīgu cerību tehnoloģiju izmantošanā mācībās.
Ekonomiskas sadarbības un attīstības organizācijas pētījums visā pasaulē (“Mist” 1.10.2015.) liecina, ka datoru plaša izmantošana izglītības procesā neuzlabo skolēnu sekmju rezultātus. Visefektīvākajās izglītības sistēmās (Austrumāzijā) ļoti piesardzīgi izmanto tehnoloģiju klasēs. Tomēr labākajā gadījumā datoru ietekme uz skolēnu sekmēm vienlaikus ir jaukta – pozitīva un negatīva. Vislabākos sasniegumus uzrāda skolu sistēmas (Dienvidkoreja, Ķīnas Šanhaja), kas mācībās mazāk izmanto datorus. Skolas tehnoloģijas skolēnus var novērst no mācīšanās un rosināt no interneta vienkārši kopēt atbildes mājas darbiem. Visvairāk internetu skolās izmanto septiņās valstīs, no tām Austrālijā, Jaunzēlandē, Zviedrijā ievērojami pasliktinājusies lasītprasme, bet Spānijā, Norvēģijā, Dānijā – sekmju rezultātiem ir stagnācijas pazīmes. Starptautiskajos testos toties labākus rezultātus uzrāda Dienvidkoreja, Šanhaja, Japāna, jo skolās vismazāk izmanto internetu. Vienlaikus eksperti norāda, ka pētījuma rezultātus nedrīkst izmantot kā iemeslu, lai atteiktos no tehnoloģijām skolās.
Vislielāko vilšanos sagādāja tie pētījuma rezultāti, kuri liecina, ka sociāli ekonomiskā plaisa starp skolēniem nekļūst mazāka tehnoloģiju dēļ, bet gluži otrādi – pat palielinās. Šīs plaisas mazināšanu vairāk ietekmē visu skolēnu matemātikas labāka izpratne, nevis iespēja piekļūt modernām ierīcēm.
Klaudija Tiltiņa
