– Vai tad nemūžam to nevarēs ierēķināt? 17
– Ja palielinās sociālo nodokli, tad darba nodokļi arī kļūs lielāki, bet algas – mazākas. Latvijas problēma ir tā, ka valstī ir relatīvi augsti darba nodokļi un tādēļ neveidojas jaunas labi apmaksātas darba vietas. Igaunijā vidējās algas saņēmējam ir par 310 eiro vairāk mēnesī nekā vidējās algas saņēmējam Latvijā. Kaimiņvalstī ir ievērojami zemāki nodokļi, un tāpēc uzņēmēji biežāk iegulda Igaunijā nekā kaimiņvalstīs.
Ja Latvijā palielinātu sociālo nodokli, tad būtu jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet pašvaldības tam nepiekritīs, jo tas ir vietējās varas galvenais nodoklis.
– Eiropas institūcijas uzskata, ka Latvijas pensiju sistēma ir ļoti laba, ka tur nav jājaucas iekšā… Pretējs viedoklis ir pašmāju cilvēkiem.
R. Uzulnieks: – Eiropas Komisija atzinusi, ka Latvijas pensiju sistēma labi funkcionē. Bet problēma ir tā, ka mēs pārāk maz pelnām. Minimālo algu un mazāk par to nopelna 36 procenti iedzīvotāju, vēl 35 procenti nopelna līdz 711 eiro. Tātad pamatiemaksas valsts budžetā nāk no nedaudz vairāk kā 70 procentiem iedzīvotāju. Ja iemaksas būtu lielākas, pensiju sistēma varētu funkcionēt ļoti labi. Tāpēc mums ir jādomā, kā vairāk nopelnīt, lai būtu naudiņa, no kuras varētu palielināt pensijas vai attīstīt kādas citas iespējas.
– Patlaban valstī lielas pūles tiek pieliktas, lai aprēķinātu ienākumu minimumu. Kam tas ir nepieciešams, ja politiķi ar ierēdņiem ir nonākuši pie secinājuma, ka ienākumu minimums ir lielāks nekā pensijas.
– Līdz šim ienākumu minimums netika balstīts uz oficiāliem skaitļiem. Patlaban ierēdņi rēķina, cik tad ir tas minimums, ar kuru pietiek iztikšanai vienai personai. Viņi ir aprēķinājuši, ka tie ir 137 eiro mēnesī, bet šī summa turpina augt. Tas nozīmē, ka jāceļ minimālās pensijas, kas krietni atpaliek no iztikas minimuma.
P. Leiškalns: – Te gan jāatzīmē, ka šī summa ir aprēķināta par pirmo mājsaimniecības locekli, bet par otro un nākamajiem paredzēti 70 procenti no šīs summas jeb 100 eiro mēnesī.
R. Uzulnieks: – Šī summa parāda, kādi Latvijā ir ienākumi.
P. Leiškalns: – To vairs nerēķina pēc 1991. gadā izstrādātās formulas – cik daudz mājsaimniecībā jābūt drēbēm, apaviem, cik ilgi tos valkā utt. Patlaban tiek sarēķināts vidējais ienākums uz iedzīvotāju un no tā paņemti 40 procenti. Eiropā tie ir 50 vai 60 procenti, bet mūsu apstākļos ir izvērtēta zemākā iespējamā robeža – 40 procenti no vidējā ienākuma uz mājsaimniecības locekli. Tā ir relatīvā robeža, lai cilvēks varētu izdzīvot.
R. Ražuks: – No 1. oktobra atjaunosies pensiju indeksācija ar indeksu 1. 0158 un tiks indeksētas tās pensijas, kas ir līdz 311 eiro, bet no lielākām pensijām tā daļa, kas ir 311 eiro. Septiņdesmit procentiem iedzīvotāju pensijas ir līdz 300 eiro. Apmēram uz 100 eiro būs pusotra eiro klāt (zālē smiekli). Ja pensija ir 300 eiro, tad tā palielināsies par 4,5 eiro.
