Debesīs vienmēr ir saule: Jānis Rubenis piepilda sapni kļūt par lidmašīnas pilotu 0
“Strādājot aviācijā, vari apvienot gan tehniskās lietas, gan komunikāciju ar cilvēkiem. Turklāt debesīs vienmēr ir saule,” saka Jānis Rubenis, kurš drīzumā sēdīsies pie vadības pults kādā no nacionālās aviosabiedrības “Airbaltic” lidmašīnām. Viņš ir viens no 12 jaunajiem pilotiem, kas paši pirmie absolvējuši “Airbaltic” pilotu akadēmiju.
Jānis gan piebilst, ka joprojām turpina mācīties, tāpēc nav bijis laika kārtīgi nosvinēt akadēmijas pabeigšanu.
Jānis ieguvis komercpilota licenci, kas apliecina, ka viņš var vadīt lidmašīnu, kurai nepieciešami divi piloti. Taču, lai sāktu strādāt nacionālajā aviosabiedrībā “Airbaltic”, jāiziet apmācību kurss pašā aviosabiedrībā, lai iepazītu tās noteikumus un lidmašīnu modeli, ar kuru nāksies lidot, jo katras lidmašīnas vadīšanā ir atšķirības.
Vispirms lidoja kā stjuarts
“Kļūt par pilotu bija mans bērnības sapnis, un tā tas bija lielākajai daļai no tiem, kuri mācījās manā grupā,” stāsta jaunais lidotājs.
Tomēr vispirms Jānis sācis strādāt par “Airbaltic” stjuartu, jo šķitis, ka kļūt par pilotu nav sevišķi reāli. Kad iepazinies ar pilotiem un uzzinājis viņu dzīvesstāstus, ceļš uz pilota profesiju iezīmējies skaidrāk, kaut finansiāli tik un tā tas šķitis neiespējami: mācības ir ļoti dārgas – mācības komercpilota licences ieguvei var izmaksāt pat 100 000 eiro.
Kamēr nebija “Airbaltic” Pilotu akadēmijas, Latvijas iedzīvotāji komercpilota licenci devās iegūt uz citām valstīm.
Bieži vien finansiālu apsvērumu dēļ piloti mācījās lēni, pakāpeniski, pagāja pat pieci gadi no mācību uzsākšanas līdz licences ieguvei.
Tagad līdz ar pilotu akadēmijas atvēršanu licenci iespējams iegūt ātrāk, turklāt “Airbaltic” absolventiem garantē darbu un palīdz tikt pie bankas kredīta mācību apmaksai.
“Tas ir milzīgs pluss. Tomēr pirmā iemaksa gan ir vajadzīga pašam: tā jāiekrāj vai jāaizņemas,” teic Jānis.
Mācības Pilotu akadēmijā viņam izmaksāja 69 000 eiro, bet pirmā iemaksa bija 10 000.
Jānis spriež, ka arī tiem, kas nav turīgi, tomēr ir iespējas atrast finansējumu mācībām.
Taču, lai kredītus atdotu, svarīgs ir labi apmaksāts darbs. Ne visiem pie komercpilota licences tikušajiem uzreiz ir iespēja strādāt šajā profesijā. “Sākumā var nākties lidot ar mazajām lidmašīnām un, piemēram, kaisīt trakumsērgas vakcīnas lapsām, lai sakrātu lidojumu stundas un varētu cerēt uz darbu pasažieru pārvadājumos,” atklāj Jānis.
Pilotu akadēmijas absolventiem toties ir garantēts darbs.
Jāzina fizika un angļu valoda
Vaicāts, kādas priekšzināšanas nākamajiem pilotiem nepieciešamas, Jānis atbild, ka ļoti noder zināšanas fizikā. Tās pats ieguvis Rīgas Tehniskajā universitātē, kur absolvējis būvinženiera studiju programmu, tāpēc Pilotu akadēmijā neesot bijis grūti mācīties par hidrauliku, elektroniku un citām ar fiziku saistītām tēmām.
Šīs zināšanas palīdz saprast, kā lido lidmašīna, ko tā “dara” katrā konkrētajā lidojuma brīdī, un secināt, kas notiek, ja kaut kas nenoris, kā plānots, un izlemt, ko darīt, ja radušās kādas problēmas.
Lidmašīnās mūsdienās ir daudz automātikas, tāpēc to uzbūve kļūst aizvien sarežģītāka. Tieši lidojuma laikā pilotam varbūt jādara mazāk nekā agrāk, taču jāzina vairāk, skaidro Jānis.
Kopumā bija jāapgūst 14 dažādi mācību priekšmeti. Mācījās gan navigāciju, gan meteoroloģiju, gan radio sakaru izmantošanu un gaisa satiksmes likumus. Jāmācās arī matemātika.
“Daudzi negadījumi aviosatiksmē notiek tieši cilvēciskā faktora dēļ, tāpēc mācījāmies arī, kā apkalpei sadarboties, jo divpilotu lidmašīnās visu laiku ir tā, ka viens dara, bet otrs pārbauda, vai izdarīts,” teic Jānis.
Mācības norisa gan “Airbaltic” treniņu centrā, kur ir lidojumu simulatori, un notika arī teorētiskās apmācības, gan Liepājas lidostā, kur topošie piloti mācījās vadīt lidmašīnas: sākumā aptuveni desmit reizes lidoja instruktora pavadībā, pēc tam jau vieni paši. Kad sāk lidot vieni paši, lidojums ir pavisam īss: paceļas, izmet mazu līkumu un nosēžas. Vēlākajos lidojumos jau var no gaisa apskatīt Latviju, kā arī Lietuvu un Igauniju.
Jānis piebilst: viņam un kursabiedriem uzreiz bija jālido ar lidmašīnu, jo tobrīd simulatora treniņu centrā vēl nebija. Apmācību laikā jānolido 45 stundas.
Jāiemācās lidot ne tikai labos laika apstākļos, kad visu apkārt var redzēt, gan ne tik labos apstākļos, kad jālido, kā Jānis saka, “pēc instrumentiem”: tie palīdz noteikt, kur lidmašīna atrodas. Jaunākajām lidmašīnām nu jau gan ir arī GPS koordinātu noteikšanas sistēma, taču vecākām lidmašīnām to nav, tāpēc jāiemācās lidot bez tām.
Pirmajos lidojumos lidmašīnu paceļ un nosēdina instruktors, taču gaisā jau uztic vadību topošajam pilotam.
“Kad sāc lidot, emociju ir tik daudz, ka grūti vispār kaut ko uztvert, tāpēc nevarēju ātri iemācīties lidot,” atklāj Jānis.
“Arī kad pats pirmoreiz pacēlies vai nosēdies, brīdis ir tik emocionāls, ka otrā dienā vairs neatceries, kā tad tas bija jādara. Arī vizuālo kairinājumu lidojot sākumā ir ļoti daudz.”
Toties, lidojot pirmo reizi viens pats, bez instruktora klātbūtnes, Jānis jau bijis mierīgāks. Tomēr arī tad prieks bijis liels, jo patstāvīgs lidojums ir svarīgs notikums. Tieši lidošana mācību procesā bijusi vissaistošākā, neslēpj jaunais pilots. Tomēr arī teorija bijusi interesanta.
“Turklāt visi grupas biedri bija ļoti motivēti. Tāpēc mācīties kopā bija ārkārtīgi noderīgi,” piebilst Jānis. Kopā ar viņu mācījās vēl 11 topošie piloti: gandrīz visi bijuši no Latvijas, izņemot vienu igauni.
Nav brīnums, ka visi Pilotu akadēmijā bijuši motivēti: atlases process noritējis sešās kārtās un nākamie piloti izraudzīti no vairāk nekā 100 gribētājiem.
Bija jāveic tests matemātikā, fizikā, angļu valodā, IQ tests, bija arī fiziskie pārbaudījumi, psiholoģiskā pārbaude, kā arī intervija. “Pārbaudēm gatavojos – atsvaidzināju atmiņā dažādas zināšanas, pildīju IQ testus, tomēr, protams, bija brīži, kad likās – laikam jau akadēmijā netikšu,” atklāj Jānis.
Pasažierus vēl neuztic
Pasažiera lidmašīnu Jānis vēl nav vadījis: gatavojoties darbam “Airbaltic”, vispirms vismaz desmit reizes jālido ar simulatoru.
Viņš apzinās, ka atšķirība starp mācību lidmašīnu un pasažieru laineri “būs diezgan liela”.
Drīzumā Jānim būs pirmo reizi jālido ar pasažieru lidmašīnu, taču pasažieru tajā vēl nebūs un klāt būs arī instruktors. Kad jaunais pilots beidzot tiek iekļauts pasažieru lidmašīnas apkalpē, tajā atšķirībā no ierastā ir trīs piloti: jauniņais, viņa instruktors un pilots. Kad kādu laiku nolidots trijatā, tad ir tāds kā eksāmena lidojums. Ja tas izturēts, jaunais pilots var lidot divu cilvēku apkalpē.
“Tas būs sarežģīti,” prognozē Jānis. “Darba apjoms, kas jāveic lielajās pasažieru lidmašīnās, ir milzīgs, salīdzinot ar mācību lidmašīnām. Jāspēj vienlaikus sekot līdzi ļoti daudzām lietām. Un arī atbildība pilotam tad ir ļoti liela.”
Kādam jābūt labam pilotam? “Tādam kā man,” atsmej Jānis. “Protams, jābūt atbildības sajūtai, jāspēj būt disciplinētam un pakļauties autoritātei. Pilota darbā ir brīži, kad jādara tas, kas teikts, un jāseko tam, kas rakstīts. Jāspēj regulāri mācīties un jābūt komunikablam. Kļūstot par kapteini, jāmāk citus vadīt.” Katru gadu jāspēj iziet medicīniskā veselības pārbaude.
Vadīt pasažieru lidmašīnas var līdz 65 gadu vecumam. “Varbūt reakcijas ātrums lielākā vecumā samazinās, toties pieredze ir daudz lielāka,” viņš teic.
Runājot par darbu aviācijā, Jānis secinājis, ka grūtākais tajā ir darba grafiks: nākas strādāt agrās rīta, vēlās vakara vai pat nakts stundās. Dažkārt naktī var pagulēt tikai divas trīs stundas vai vispār nav iespējas ļauties miegam.
“Tas nozīmē, ka jāpievērš pastiprināta uzmanība veselībai, lai varētu šo slodzi izturēt,” saka Jānis. Organismu nelabvēlīgi ietekmē arī sausais gaiss lidmašīnā, biežās atmosfēras spiediena maiņas. Tajā pašā laikā puisis secinājis, ka viņam ir svarīgi tieši lidot, nevis vispār strādāt aviācijā.
Starp stjuarta karjeru un mācībām Pilotu akadēmijā bijis arī apkalpes dispečers un secinājis, ka uz zemes strādāt viņam nepatīk.
Tāpat aviosabiedrībā “Airbaltic” viņam patīk darba vide: interesanti ir tas, ka lidmašīnu apkalpes aizvien mainās, līdz ar to teju katrā reisā sastopi citus darbabiedrus. Tā kā arī galamērķi un darba grafiks ir mainīgi, katra darba diena veidojas citāda.
