Dekoratīvs sedzējaugs – brukentālija 0
“Kāda ir ziemcietība brukentālijām? Vai šos krūmiņus var droši stādīt dārzā?” BRIEDE
Smaillapu brukentālija (Bruckenthalia spiculifolia) ir ēriku dzimtas augs – līdz 25 cm augsts mūžzaļš pundurkrūms ar koši zaļām, smalkām adatveida lapām un rozā ziedu vārpām, kuras plaukst jūlijā. Brukentālija ir dekoratīva, tomēr Latvijas dārzos to audzē maz. Brukentālijām atšķirībā no ērikām pievilcību atņem brūnās sēklu vācelītes, kas ilgi saglabājas pēc noziedēšanas. Tādēļ, lai klājiens būtu glīts un zaļš, krūmiņus pēc ziedēšanas ieteicams apgriezt.
Pēc LU Botāniskā dārza Kokaugu laboratorijas vadītājas Ārijas Galenieces teiktā, brukentālijas pie mums aug un ziemo labi, tomēr ilgstošā kailsalā stādījumus vēlams piesegt ar skuju koku zariem. Augs veido blīvu zemsedzi un lieliski klāj augsni. Ieteicams stādīt saulainā vietā, jo tad veidojas druknāki dzinumi. Var audzēt arī nelielā noēnojumā, piemēram, akmeņdārzā, starp rododendriem vai viršiem. Augus stāda grupās – ne mazāk par 3–5 augiem. Izvietojot 30 cm attālumā citu no cita, tie saaug klājienā aptuveni pēc trim gadiem. Brukentālijām gatavo irdenu, mēreni mitru kūdras augsni 20–25 cm dziļumā, proti, smilšainā zemē iestrādā melnzemi ar kūdras piejaukumu, kā arī priežu mizu mulču. Augsni vēlams mulčēt ar skābu kūdru, priežu skujām vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu, lai ierobežotu nezāles un uzturētu mitrumu.
