Puisim Ventā varens loms – gandrīz četrus kilogramus smags taimiņš 6
Skaistā, saulainā sestdienas rītā uz Ventas lašiem un taimiņiem kārtējo reizi devās tērvetnieki Andrejs un Danils Maksimovi.
Diena vēl tā pa īstam nebija sākusies, kad Andrejs sajuta asu copi, zibenīgs cirtiens, īsa, dramatiska cīņa un Ventas krastā spārdījās 73 centimetrus garš, 3,6 kilogramus smags sudrabains taimiņš. Tēvs pakacināja dēlu: “Darbojies, darbojies, tev jau ceturtā reize pa tukšo, bet man atkal kārtējā zivs.”
Tēva vārdi pielēja eļļu ugunij, Danils sakoda zobus un apmētāja upi arvien neatlaidīgāk un neatlaidīgāk. Pusdienas laikā apēdis pāris sviestmaizes un izdzēris krūzi karstas tējas, Danils ar jaunu sparu un enerģiju devās gar upi taimiņa meklējumos. Mēdz teikt, ka drošiem pieder pasaule, domāju, ka šo teicienu pilnā mērā var attiecināt arī uz neatlaidīgajiem. Krietnā pēcpusdienā upes māte apbalvoja Danilu par neatlaidību. Viņa pieveiktais taimiņš bija par četriem centimetriem garāks un 200 gramiem smagāks par to, kuru no rīta noķēra tēvs. Jaunā censoņa prieks bija milzīgs, bet jautrajās, nedaudz viltīgajās acīs varēja lasīt: “Visgardāk smejas tas, kas smejas pēdējais.”
