Deputāti vēl nenobalso par Pēterbaznīcas nodošanu Vācu draudzei 0
Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komisija iebildumu dēļ, ko izteica Saeimas Juridiskais birojs un jaunievēlētie deputāti, šodien atlika balsošanu par Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojektam iesniegto priekšlikumu, kas paredz to kopā ar vēsturisko kapu teritoriju nodot Vācu Svētā Pētera draudzes pārvaldījumā.
Sēdes pirmajā pusē komisija noraidīja Saeimas deputāta Igora Pimenova (S) priekšlikumu par Pēterbaznīcas un tās vēsturisku kapu teritorijas nodošanu Rīgas domes, nevis draudzes pārvaldījumā. Šo Pimenova priekšlikumu atbalstīja tikai deputāte Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV), paužot nostāju, ka pašvaldībai pieejami lielāki finanšu līdzekļi Pēterbaznīcas uzturēšanai. Savukārt viņas partijas biedrs deputāts Ivars Puga (KPV LV) balsojumā atturējās.
Turpinoties sēdei, plašas diskusijas starp komisijas dalībniekiem izvērtās jautājumā par Pēterbaznīcas nodošanu Vācu Svētā Pētera draudzes, nevis Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) pārvaldījumā. Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone deputātiem un klātesošajiem kristīgo konfesiju pārstāvjiem norādīja, ka, no juridiskā viedokļa, nepieciešama politiskā izšķiršanās, jo, neraugoties uz abu pušu panākto vienošanos par draudzes iekļaušanos LELB, tās joprojām ir divas atsevišķas juridiskās personas. Šī iemesla dēļ strīda gadījumā baznīcas ēka var nepalikt baznīcas pārvaldījumā.
LELB arhibīskaps Jānis Vanags skaidroja, ka draudze nolēmusi pievienoties LELB, un Eiropas prakse pierāda, ka draudzes tāpat vien nepamet baznīcas. Viņš pauda viedokli, ka bažām par Pēterbaznīcas pārvaldījumu nav pamata, jo, arī gadījumā, ja draudze vēlāk jebkādu iemeslu dēļ pārtrauks savu darbību, šī ēka un kapu teritorija, saskaņā ar komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašerādena (JV) iesniegto priekšlikumu, paliks LELB pārvaldījumā.
Savukārt Vilsone, uzklausot šos argumentus, atkārtoti norādīja, ka LELB un draudzes panāktā savstarpējā vienošanās var tikt noteikta to statūtos vai citos iekšējos dokumentos, taču tas nemaina faktu, ka tās ir divas atsevišķas un pilntiesīgas juridiskās personas. Arī Tieslietu ministrijas pārstāve Olga Zeile norādīja, ka deputātiem nepieciešams ieviest izmaiņas likumprojekta tekstā, jo baznīca no valsts ir atdalīta, un ar draudzes un savstarpējo LELB vienošanos netiks garantēts, ka Pēterbaznīca kā vēsturiskais piemineklis uz mūžīgiem laikiem paliks baznīcas pārvaldījumā.
Ašerādens pēcāk klātesošajiem skaidroja, ka komisija lēmumu par Pēterbaznīcas pārvaldījuma nodošanu lēmusi jau iepriekšējā Saeimas sasaukumā, bet, tajā pašā laikā, ņemot vērā jauno deputātu dalību parlamentā un juridisko ekspertu paustās bažas, par likumprojektu nepieciešams sīkāk diskutēt partiju frakcijās. Gan Ašerādens, gan arī deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka lēmumu par šī likumprojekta tekstu nedrīkst sasteigt, savukārt deputāte Ingūna Rībena (VL-TB/LNNK) aicināja nekavēties ar šī jautājuma apspriešanu un jaunu priekšlikumu sniegšanu.
Komisijā piedalījās arī Latvijas Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš klātesošajiem skaidroja Pēterbaznīcas nozīmīgumu latviešu un vāciešu savstarpējo attiecību uzlabošanā, sakot, ka vēsturiski abas puses viena otrai daudz darījušas pāri, bet Pēterbaznīca, kura simboliski glabā abu pušu vēsturi, ir vieta, kurā iespējams “dziedēt abpusēji cirstās rētas”. Viņš arī aicināja komisijas deputātus rast risinājumu likumprojekta teksta labotai un juridiski korektai versijai, jo starp LELB un Vācu Svētā Pētera draudzi panāktā savstarpējā vienošanās, viņaprāt, ir ārkārtīgi nozīmīga.
Kā ziņots, 2018.gada 1.novembrī pēc vairāk nekā pusotru gadu ilgām diskusijām Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu par Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām.
Pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstītais likumprojekts paredz Pēterbaznīcas nodošanu LELB īpašumā. Paredzēts, ka likumprojekta tekstu nākamā Saeimā vēl varēs pilnveidot starp lasījumiem, kas neizslēdz iespēju īpašumtiesības noteikt nevis LELB, bet LELB Vācu Svētā Pētera draudzei, ja tiks saņemts attiecīgais Uzņēmuma reģistra lēmums.
