Didzis Šmits: Pēdējais “airBaltic” vadītājs 10 gadus mums blefoja 0
Didzis Šmits, Saeimas deputāts (AS), Zemkopības ministrs (2022-2023) TV24 raidījumā “Preses klubs” izsaka viedokli, ka nacionālā aviokompānija var būt bagātām valstīm, bet Latvija tāda nav.
“Tas ir ļoti bagātas valsts luksuss — sava nacionālā aviokompānija,” uzskata deputāts. Viņš turpina, sakot, ka Lietuvai nav savas aviokompānijas, bet “Viļņa šobrīd ir pilna ar tūristiem”.
Šmits uzskata, ka “airBaltic” bijušais vadītājs desmit gadus ir melojis sabiedrībai, stāstot, ka viņš ar uzņēmumu konkurēs tirgū un pelnīs bez valsts subsīdijām. Bijušais ministrs vēlreiz uzsver: “Vienu gan es zinu — tas ir ļoti bagātas valsts instruments, un mēs līdz tam esam vēl ļoti lielā attālumā.”
Jau ziņots, ka Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas publiskotā informācija. Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju.
Savukārt “airBaltic” koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 0,3% un bija 132,719 miljoni eiro.
Tāpat ziņots, ka Šobrīd Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” galvenais fokuss ir investoru piesaiste un gatavošanās akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), nevis papildu valsts finansējuma saņemšana,norādīja Finanšu ministrijā (FM), komentējot, vai negatīva scenārija gadījumā valsts finansiāli atbalstīs aviokompāniju.
FM norāda, ka nozīmīgs solis šajā virzienā jau sperts – 2025.gada sākumā panākta vienošanās ar “Lufthansa Group” kā stratēģisko investoru.
Tāpat FM skaidro, ka Satiksmes ministrijai kā atbildīgajai institūcijai ir jānodrošina “airBaltic” stratēģiskā uzraudzība, ilgtspējīga izaugsme, finansiālā stabilitāte un investoru uzticības veidošana, lai nākotnē mazinātu valsts tiešu iesaisti uzņēmuma finansēšanā.
“Tas ir būtisks pienākums, lai uzņēmums attīstītos kā konkurētspējīgs tirgus dalībnieks un valsts saglabātu kontroli pār stratēģiski svarīgu aktīvu,” uzsver FM.
Iepriekš “airBaltic” finanšu direktors Vitolds Jakovļevs medijiem sacīja, ka, iespējams, pie negatīva pavērsiena šogad otrajā pusgadā, piemēram, attiecībā uz degvielu cenām, “airBaltic” būs jāmeklē papildu līdzekļi arī no akcionāriem.
Viņš atzina, ka “airBaltic” 2025.gada budžets tika veidots līdzekļu taupības režīmā, maksimāli samazinot iespējamos kapitālieguldījumus un optimizējot izmaksas. Pēc Jakovļeva teiktā, realizējoties pamatscenārijam, “airBaltic” plāno, ka faktiski var gaidīt, ka akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) brīdis tiek pārcelts uz 2026.gadu, taču pastāv iespēja, ka pie negatīva pavērsiena otrajā pusgadā būs jāmeklē papildu līdzekļi, iespējams, arī no akcionāriem.
