Diena, kurā Luteru izslēdza no baznīcas 0
Šogad visā pasaulē pieminēs 500 gadus kopš reformācijas sākuma, un 1521. gada 3. janvāris ir viens no svarīgiem pieturas punktiem, jo tieši šajā dienā pāvests Leo X izdeva bullu Decet Romanum Pontificem, ar kuru ekskomunicēja Mārtiņu Luteru no Romas katoļu baznīcas.
1517. gadā Luters bija uzrakstījis savas slavenās 95 tēzes, kuras uzskatāmas par reformācijas sākumpunktu, un nosūtīja tās Maincas un Magdeburgas bīskapam Albrehtam, kurš pats Luteram neatbildēja, bet pārsūtīja ķecerīgo vēstuli pāvestam Leonam. Pēc principa, ka “Dieva dzirnavas maļ lēni, bet labi,” pāvests turpmākos trīs gadus nodarbināja savus teologus un sūtņus, vairākkārt izsaucot Luteru uz noklaušināšanām Romā, kā arī 1520. gadā nosūtot izvērstu un dzejisku aicinājumu Exsurge Domine, ar kuru vēlējās atgriezt Luteru uz “pareizās” ticības takas. Luters pāvesta vēstuli sadedzināja.
1521. gadā pāvestam bija apnicis ņemties ar nepakļāvīgo reformatoru, un viņš to izslēdza no baznīcas. Trīs mēnešus vēlāk Luteru izsauca imperatora Kārļa V tiesas priekšā, kura pasludināja Luteru ārpus likuma kā herētiķi. Tomēr, tā kā Luteru aizstāvēja ietekmīgie Vācijas prinči, viņš diezgan mierīgi nodzīvoja līdz pat savai nāvei 1546. gadā, mūža pēdējā ceturtdaļgadsimtā pieredzot, kā attīstās paša ierosinātie procesi baznīcā.
