Dīkstāve Rimšēviča krimināllietā var ilgt pat gadu. Kas šajā laikā notiks ar Martinsona lietu? 1
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Visticamāk, ka korupcijā apsūdzētā bijušā Latvijas Bankas prezidenta un Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa Ilmāra Rimšēviča tiesas process var tikt iesaldēts pat uz gadu.
To būs iespējams turpināt tikai tad, ja Eiropas Savienības tiesa (EST) nolems, ka ECB padomes loceklim vispār, ne tikai Rimšēviča gadījumā, nav imunitātes pret tiesvedību. ECB ir aicinājusi lietā iesaistītās puses sniegt savus apsvērumus tiesai līdz 7. jūnijam.
Rīgas rajona tiesa Jūrmalā aizvadītā gada decembrī apturēja tiesvedību krimināllietā, kurā Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons ir apsūdzēti korupcijā.
Tiesa pieņēma lēmumu vērsties EST ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem (tiesiski jautājumi, bez kuru iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu), kas saistīti ar Rimšēviča kā ECB padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Vienlaikus tika pieņemts arī lēmums lūgt EST šo jautājumu izskatīt paātrinātā kārtībā. Taču tiesa šo lūgumu noraidīja.
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece ārvalstu sadarbības un stratēģijas jautājumos Kristīne Pommere, kura ir valdības apstiprinātā Latvijas pārstāve EST, pastāstīja, ka tiesa neskatīs konkrēti Rimšēviča imunitātes jautājumu, bet gan to, vai ECB amatpersonām kā tādām pienākas imunitāte.
“Tas netiek noreducēts līdz konkrētam gadījumam. Latvija zina, par kuru gadījumu tiek lemts, bet imunitātes jautājumi ir svarīgi arī citām Eiropas Savienības valstīm, tāpēc arī citas valstis var sniegt savu redzējumu, kā tās izprot imunitātes jautājumus.
Augstu amatpersonu imunitātes jautājums EST līdz šim nav plaši diskutēts, un Rimšēviča krimināllieta bija būtisks iemesliem, kāpēc tiesa ir ieinteresēta to skatīt,” sacīja Latvijas pārstāve EST.
Tiesa ir aicinājusi Latviju sniegt rakstveida apsvērumus par jautājumiem, kas tiek uzdoti tiesai.
Kristīne Pommere informēja, ka šāds aicinājums esot izteikts ikvienai Rimšēviča lietā iesaistītajai pusei. Ja Latvija izvēlēsies tos sniegt, tad tas esot jādara līdz 7. jūnijam.
K. Pommere: “Patlaban mēs esam procesā, lai pieņemtu gala lēmumu par rakstveida apsvērumu sniegšanu. Valstīm pastāv arī iespēja pievienoties tiesas procesam vēlākā stadijā, proti, mutvārdu stadijā. Tas nenozīmē, ka tad, ja mēs neiesniedzam pamatojumu rakstveidā, pēc tam vairs nedrīkstam piedalīties. Rakstveida apsvērumu iesniegšana ir sākumstadija visam lielajam procesam.”
Pommere norādīja, ka esot grūti prognozēt, cik ātri lieta tikšot izskatīta, bet esot skaidrs, ka tas nebūšot ātri.
“Koronavīrusa izraisītā pandēmija ietekmē arī Eiropas Savienības tiesu. Aprīlī un maijā klātienes sēdes nenotika, un tiesa patlaban pilnveido savu darba organizāciju.
Ir plānots, ka jūnijā sēdes būšot, bet vai tās notiks klātienē vai attālināti, tas vēl nav zināms. Vai tiesa savus procesus pārorganizēs uz rakstveida vai attālinātiem procesiem, par to patlaban ir ļoti grūti spriest,” atzina TM valsts sekretāra vietniece.
Iespējami vairāki scenāriji
Arī valsts apsūdzības uzturētāja Rimšēviča un Martinsona krimināllietā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena uzskata, ka, ņemot vērā to informāciju, kas viņai ir sniegta, EST mutvārdu tiesas sēde varētu notikt tikai 2021. gada sākumā.
V. Jirgena: “Runājot par šīs krimināllietas likteni, ir iespējami vairāki scenāriji. Ja EST nolems, ka ECB padomes loceklim nav imunitātes, tad turpināsies lietas izskatīšana.
Savukārt, ja izlems, ka tomēr tā ir, tad viens no scenārijiem ir lūgt ECB, lai imunitāti noņem. Saskaņā ar protokolu Nr. 7 “Par privilēģijām un imunitāti ES”, kas pievienots Līgumam par ES darbību, imunitāti noņem ECB, nevis tiesa.
Tikai tad, ja ECB nolems Rimšēvičam to nepiešķirt, ir iespēja viņu tiesāt. Vienīgā labā ziņa šajā procedūrā ir tā, ka gads, kurā nenotiek tiesvedība, neietekmē to, vai krimināllieta ir izskatīta saprātīgā termiņā. Termiņi nolēmuma gaidīšanas laikā ir apturēti.”
Kas šajā laikā notiks ar otra apsūdzētā Māra Martinsona lietu? Prokurore pastāstīja, ka tā esot gaidīšanas režīmā.
“Dalīt to ārā, lai Martinsonu ātrāk notiesātu, būtu riskanti, jo pierādījumi ir vieni un tie paši. Tikai tad, ja īstenosies sliktākais scenārijs un EST nolems, ka ECB padomes loceklim ir imunitāte, bet ECB to Rimšēvičam nenoņems, Martinsonu varēs tiesāt atsevišķi. Bet cerēsim, ka tā nebūs,” skaidroja prokurore.
Rimšēvičs nav absolūti neaizskarams
Tieši Rimšēviča advokāts Mārtiņš Kvēps bija tas, kurš lūdza Rīgas rajona tiesai vērsties EST, lai tā pieņemtu prejudiciālu lēmumu. Viņš uzskata, ka tiesas procesu varot turpināt tikai pēc tam, ja tikšot atzīts, ka Rimšēvičam nav imunitātes pret tiesvedību.
Patlaban advokāts gatavojot savus rakstiskos apsvērumus EST, lai tos iesniegtu šonedēļ.
Viņš sacīja, ka joprojām ir aktuāls jautājums, vai imunitātes jautājumu augstām ES amatpersonām nevajadzētu sākt skatīt jau no apsūdzības uzrādīšanas brīža, ne tikai tiesvedības aspektā.
Tieši to savos secinājumos esot izteikusi ģenerāladvokāte EST lietā, kurā tiesa atcēla lēmumu par Rimšēviča atstādināšanu no Latvijas Bankas prezidenta amata.
“Tā kā atcelšanai no amata tas nebija juridiski svarīgi, tad tiesa par to nelēma un tas jautājums joprojām ir aktuāls. Tagad tiesa to varēs izvērtēt,” sacīja advokāts.
Kvēps pastāstīja, ka ir divu veidu imunitātes – absolūtā, kas nav atceļama, un atceļamā imunitāte, kad var izvērtēt, vai apsūdzība ir pamatota vai nepamatota. Ja tiek konstatēts, ka tā ir pamatota, imunitāti noņem un ļauj cilvēku tiesāt.
“Latvijas gadījumā tiek runāts par atceļamo imunitāti. Mēs nerunājam par to, ka Rimšēvičs ir absolūti neaizskarams,” skaidroja advokāts un uzsvēra, ka ES pieņemtais imunitātes regulējums nav mainīts daudzus gadus un ka Rimšēviča lieta varētu veicināt, lai regulējumā tiktu izdarītas izmaiņas atbilstoši aktuālajai situācijai.
EST sēdē iesaistītās puses savus paskaidrojumus sniegs latviešu valodā. Sēdē piedalīsies tulki, kuri katram tiesnesim iztulkos Latvijas pārstāvju sacīto.
