Ir pamats uzskatīt, ka ievērojama Krievijas spēku vienība jau atrodas Austrumukrainā 140
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītā gada nogalē Krievija iesniedza Rietumiem ultimatīvi formulētas prasības par juridiskām drošības garantijām pret NATO spēku izvietošanu tās robežu tuvumā, īpaši uzsverot Ukrainas NATO dalības nepieļaujamību.
Rietumi noraidījuši vairākumu Kremļa ultimatīvo prasību, taču piekrituši sākt sarunas janvāra otrajā nedēļā.
9. janvārī Ženēvā sāksies ASV un Krievijas stratēģiskais dialogs par militārās spriedzes mazināšanu, kur abu valstu delegācijas vadīs ārlietu ministru vietnieki. 12. janvārī Briselē sāksies sarunas NATO un Krievijas padomes ietvaros, bet 13. janvārī Vīnē sāksies sarunas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pastāvīgās padomes ietvaros.
Šajās sarunās neatliekamākais jautājums ir Krievijas radītais nopietnais apdraudējums Ukrainai, izvietojot ap 100 000 karavīru tās pierobežā. Ir pamats uzskatīt, ka ievērojama Krievijas spēku vienība jau atrodas Austrumukrainā.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Krievija aizsargās savus pilsoņus Austrumukrainā.
Rietumu analītiķu ieskatā, Maskavas mērķis ir iebaidīt Kijevu, lai tā piekāptos un piekristu Minskas vienošanos pildīšanai, un vājināt Rietumu atbalstu Ukrainai.
ASV prezidents Džo Baidens paziņojis, ka Vašingtonai nav nodoma izvietot uzbrukuma ieročus Ukrainā, un brīdinājis Maskavu, ka tās uzbrukums Kijevai izraisītu plaša mēroga sankcijas un NATO Eiropas sabiedroto drošības pastiprināšanu.
Prezidents Baidens uzsvēris, ka ASV pārstāvji ved sarunas saziņā ar saviem NATO sabiedrotajiem.
