“Divas ziņas – viena laba, otra slikta.” Rajevs par miera sarunām 0

Pievieno LA.LV

Miera sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā pašlaik ir tuvāk taustāmam rezultātam nekā jebkad kopš 2022. gada sākuma, tomēr publiski izskanējušie iespējamā miera plāna nosacījumi nav tādi, kādus Ukraina un tās atbalstītāji būtu vēlējušies kara sākumā. TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” vērtē pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts un NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs.

Kokteilis
TESTS. Viena no šīm konfektēm ir saindēta, bet tev obligāti jāizvēlas viena – kuru ņemsi? 7
Kokteilis
Ja ārzemnieki redzētu, kā iepērkas latvieši, viņiem acis būtu lielas! 10 paradumi, kas ārzemniekiem liktu pabrīnīties
Bruņoti cilvēki draud Latvijas karavīriem, pēc tam pazūd kameras: ārvalstu mediji ceļ trauksmi par notiekošo uz Latvijas robežas
Lasīt citas ziņas

Viņš norāda, ka viens no apspriestajiem priekšlikumiem paredzētu Ukrainas dalību Eiropas Savienībā, taču neiestāšanos NATO. Tāpat plānā esot paredzēts izveidot īpašu fondu un investīciju programmu Ukrainas atjaunošanai pēc kara, kam būtu nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi.

Viens no sarežģītākajiem jautājumiem ir iespējamās demilitarizētās zonas izveide Ukrainas Doņeckas apgabala teritorijā, kuru pašlaik nekontrolē Krievijas karaspēks. Rajevs uzsver, ka būtiskākais jautājums ir, vai abas puses šādam risinājumam piekristu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš izceļ divus iespējamos demilitarizētās zonas darbības modeļus. Vienā gadījumā tā būtu līdzīga zonai starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, kur plaši izmantotas mīnas, lai ierobežotu pārvietošanos. Otrā variantā zonu kontrolētu noteikti spēki.

Rajevs apšauba, vai Krievija pašreizējā kara posmā piekristu demilitarizētās zonas modelim, kurā tās kontroli nodrošinātu citi spēki.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.