“Domās kopā ar ukraiņu radiniekiem!” Rubins par atpakaļceļu no cietuma līdz šodienai 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc sarežģīta dzīves posma Latvijas futbola izlases kādreizējais pussargs Andrejs Rubins Kiprā individuāli strādā ar jaunajiem futbolistiem.
Nupat dienasgaismu ieraudzījusi Askolda Uldriķa grāmata par Andreju Rubinu “Es sēdēju tikai vienreiz”, kas stāsta par savulaik lieliskā pussarga gaitām futbolā un dzīvē. Apmesti daudzi kūleņi jau kopš 15 gadu vecuma, kad nokļuva Centrālcietumā, tomēr spēja atgriezties uz pareizā ceļa.
“Jāpateicas trenerim Anatolijam Čebanam, viņš man ļoti palīdzēja, brauca uz cietumu apciemot. Gribēju par to viņam atdarīt, tāpēc laikam arī izlīdu ārā no bedres. Labi, ka futbols ir tas, kas man patīk. Gāju arī uz citiem sporta veidiem kopā ar draugiem, piemēram, sambo, basketbolu, bet futbolā izjutu baudu,” tagad saka Andrejs Rubins, kurš Latvijas izlasē aizvadījis 117 spēles (otrais rādītājs aiz Vitālija Astafjeva, kuram 167 spēles), tostarp 59 pēc kārtas – tas ir Latvijas rekords un noteikti izceļas arī pasaules kontekstā. Viņa rēķinā deviņi gūti vārti.
Pirms vairākiem gadiem Rubinam bija finansiālās un veselības likstas. Šobrīd viņš Kiprā vada individuālos treniņus: “Kiprā nokļuvu laikā, kad visi klubi bija ciet Covid-19 dēļ. No mājām varēja iziet trīs stundas (dienā), taču treniņi ar diviem bērniem varēja notikt.
Man sāka zvanīt vecāki, tagad ir ap 40 bērnu, kas nāk uz maniem treniņiem vienu divas reizes nedēļā. Vecums dažāds – sākot no sešiem gadiem, dažus man atstāj kā auklītei (smejas). Daudzi ir iebraucēju bērni, bet viņi dzīvo Kiprā jau ilgu laiku.
Vietējie treneri ir vairāk emocionāli, nevar tik daudz iemācīt tieši futbola prasmes. Pagaidām nezinu, kad atgriezīšos Latvijā. Ja būs kaut kādas iespējas, tad labprāt. Būt lielajā futbolā, kad visa dzīve griežas tikai ap to, es īsti negribu.”
Pagājušajā gadā Rubins piedalījās Latvijas un pasaules futbola leģendu spēlē “Skonto” stadionā, gūstot arī vārtus. Viņš gan atzīst, ka ar veterāniem vai amatieriem šobrīd uzspēlē reti, taču svarīgākais, ka ar veselību viss kārtībā (tika veikta gūžas protezēšana).
Andreja Rubina mamma ir latviete, tēvs – ukrainis. Bijušā futbolista brālēns un māsīcas dēls karo Ukrainas armijas rindās pret Krievijas okupantiem.
