Tā, izskatās, ir liela veiksme dominantajiem tēviņiem, ka lielai daļai sabiedrības trūkst kritiskās domāšanas… 55
Cilvēks var būt kritiski domājošs savā profesionālajā sfērā, bet nekritiski domājošs politikā, reliģijā, maģijā… Politiskie procesi būtu jāanalizē bez emocijām, neitrāli, vērtējot dažādus viedokļus. Tikai zem desmit procentiem no sabiedrības kopuma ir teicami kritiskie domātāji (šos kritērijus var atrast internetā ar atslēgas vārdu “ideal critical thinker”).
“Rīdzenes sarunās” iesaistītie personāži jūtas labi, jo viņi neizjūt kaunu. Vai var būt tā, ka tas tomēr kaut kad parādās?
Kauna jūtas dominantam ir tad, ja esi zaudētājs un atkāpies no amata. Tas ir kauna pilns pārdzīvojums, ko šis dominantais tēviņš negrib pieredzēt. Varu, sociālo statusu, ko vada alkatība, var pielīdzināt narkotiku atkarībai. Smadzenēs izdalās neiromediatori, piemēram, baudas hormons dopamīns, laimes hormons serotonīns, un šajā gadījumā atkāpšanās no varas nozīmē kaut ko līdzīgu kā atteikšanos no narkotikām. Pēc tam jāiziet tā sauktais fiziskās un psihiskās abstinences periods, pilns diskomforta, kas var radīt, piemēram, depresiju.
“Rīdzenes sarunās” var manīt, ka to dalībnieki vēlas kontrolēt visu: medijus, nekustamos īpašumus, dabas resursus, tranzītbiznesu… Tas ir līdzīgi kā narkomānam – vajag arvien lielāku devu.
Mantrausis nevar nomierināties, meditēt, baudīt kultūru, ja ir citi, kas ir bagātāki un varenāki. Bils Geitss ir bagātāks, Ziemeļkorejas diktators vairāk kontrolē…
