Drošības nauda par dzīvokļa īri. Vai tas ir likumīgi? 9
Gribu īrēt dzīvokli, bet gandrīz visur prasa samaksāt drošības naudu. Vai tas ir likumīgi? Cik liela tā var būt, un kā izīrētājs to drīkst izmantot? Ja tomēr izlemšu īrēt citu dzīvokli, vai drošības naudu man atmaksās? OJĀRS RĪGĀ
Iekasēt drošības naudu ļauj likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.1 pants. Proti, dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, paredzot līgumā tās apmēru, samaksas, dzēšanas un atmaksāšanas kārtību, kā arī termiņus. Ja īrnieks, īres līgumam beidzoties, ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par pakalpojumiem, kā arī par nodarītajiem zaudējumiem, parādu dzēš un zaudējumus atlīdzina no drošības naudas.
Ja, dzīvojamās telpas īres līgumam beidzoties, drošības nauda nav izmantota vai ir izmantota daļēji, tā pilnībā vai atlikusī daļa jāatdod īrniekam ne vēlāk kā tajā pašā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja vien īres līgumā nav noteikts citādi. Izīrējot valstij vai pašvaldībai piederošu dzīvokli, drošības nauda nedrīkst pārsniegt 12 mēnešu īres maksu. Citam īpašniekam piederošā dzīvoklī drošības naudas apmērs likumā nav paredzēts, bet parasti to nosaka divu mēnešu īres maksas apmērā.
Drošības naudu nevar prasīt no maznodrošināta īrnieka, kurš ir izlikts no dzīvojamās telpas un kuram tiek izīrēts valstij vai pašvaldībai piederošs dzīvoklis. Tāpat šo samaksu nedrīkst prasīt, ja īrnieks sasniedzis pensijas vecumu, ir darbnespējīgs invaliditātes dēļ vai ja ar īrnieku kopā dzīvo un viņa apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi vai invaliditātes dēļ darbnespējīga persona.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
