Valdība un stils 3
Mārgaretas rīcība lielākoties tracināja sabiedrību, jo, atbilstoši tradīcijai, no sievietes tomēr sagaida žēlsirdību, maigumu un līdzjūtību. Konsultanti sākotnēji bija plānojuši, ka Mārgaretai būs lielāki panākumi tieši pie vēlētājām sievietēm. Taču pētījumi allaž apliecināja gluži pretējus rezultātus. Tiesa, vēlāk, kad Mārgareta jau bija iekarojusi attiecīgu stāvokli sabiedrībā, šis fakts zaudēja savu lomu. Neiztika arī bez kurioziem. Piemēram, tā laika ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Zbigņevs Bžezinskis teicis, ka Mārgaretas klātbūtnē ikviens ātri aizmirst to, ka viņa ir sieviete: “Katrā ziņā man viņa neradīja īstas sievietes iespaidu.”
Mārgaretai bija paradums allaž ministru kabineta sanāksmju laikā sev līdzās nolikt somiņu. Aculiecinieki vēsta, ka tieši no tā daudzi bijušies visvairāk, jo dažkārt viņa ar to sviedusi tiem valdības locekļiem, kuru darbs viņu visvairāk satracinājis, turklāt viņa to esot darījusi visnotaļ veikli un precīzi.
1984. gada oktobrī, Konservatīvās partijas konferences atklāšanas priekšvakarā, Braitonā notika atgadījums, kas satricināja visu Angliju. Premjerministre, valdības ministri un citi konferences delegāti bija izmitināti viesnīcā Grand Hotel. Pulkstenis rādīja bez ceturkšņa trīs naktī, kad, pabeigusi pieslīpēt savas runas tekstu, Mārgareta grasījās iet vannā. Laimīgas nejaušības dēļ tieši tajā mirklī viņas istabā ienāca sekretārs ar kaut kādiem dokumentiem, un tad atskanēja apdullinošs sprādziens, kas sagrāva prāvu daļu viesnīcas ēkas. Bojā gāja pieci cilvēki, daudzi guva dažādas pakāpes ievainojumus. Mārgaretas un Denisa numura vannas istaba bija sagrauta, sapresēta gluži kā auto izgāztuvē nonācis vecs automobilis. Cilvēks, kurš dzīvoja stāvu augstāk un tajā brīdī atradās vannā, tika saplosīts mazos gabaliņos.
Tādos apstākļos jebkurš cilvēks, šķiet, īpaši jau sieviete, varētu apjukt, krist panikā. Taču Mārgareta saglabāja pašsavaldīšanos un jau pēc dažām stundām rīta agrumā uzstājās tālrādē, bet pulksten pusdesmitos, proti, precīzi iepriekš paredzētajā laikā, atklāja partijas konferenci, visnotaļ mierīgā tonī nolasot savu runu.
Krievpadomju diplomāti savās atmiņās pauduši, ka Mārgaretai ļoti paticis, ja kāds licis nojaust, ka viņā saskata arī pievilcīgu sievieti, tāpēc viņa teju vai neslēpti baudījusi iespēju allaž eleganti ģērbties. Viņa pat esot izmantojusi maz afišētus kādas senas īpaša skaistuma receptes zinošas indiānietes padomus. Krievi un padomes šajā sakarā jāpiemin galvenokārt tāpēc, ka reiz pēc tikšanās ar Gorbačovu un viņa sievu Raisu Mārgareta bijusi sašutusi, ka Raisa ieradusies tādā pašā kleitā, kāda tobrīd bija mugurā Mārgaretai. Premjerministre to komentējusi šādi: “Gorbijs ir visādi labs, bet, ak, šī viņa sieva!”
Mārgareta dažkārt arī spēlējusi saimnieces lomu sava kabineta ministriem un padomniekiem. Kad sanāksmes ieilgušas līdz vēlai naktij, viņa pagatavojusi visiem tradicionālo omleti ar bekonu vai pašas ļoti iecienīto pīrāgu ar ķiršiem. Taču tūlīt pat, atgriezusies pie oficiālajiem pienākumiem, Mārgareta nešaubīgi turpināja savam dzimumam tik ļoti neraksturīgo un lielā mērā arī nepievilcīgo stingrību un nesaudzību. Tādā veidā tapa lēmums gan par kara sākšanu Folklendu salās, gan alkatīgo vēl palikušo un sekmīgi strādājošo valsts uzņēmumu privatizāciju, simtiem tūkstošu cilvēku “iesaukšanu” bezdarbnieku rindās un tostarp arī protesta demonstrāciju apspiešanu ar brutālu spēku.
