Dziesmusvētku šķērsgriezums izstādē “Dziesma” 0
No 19. jūnija līdz 26. jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā norisināsies Annas Salmanes un Kriša Salmaņa izstāde “Dziesma”, LA.lv uzzināja muzejā.
Latviešu Pirmo vispārīgo dziedāšanas svētku laikā, 1873. gadā, “Gaismas pils” vārdu autors dzejnieks Auseklis rakstīja: “Latvju tauta no senajiem laikiem daudzināta un dēvēta par dziedātāju tautu.” Teju 150 gadus vēlāk pašraksturojums “dziedātāju tauta” ir viens no biežāk lietotajiem latviešu repertuārā. Savukārt Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, kas spēlēja svarīgu lomu Latvijas valsts izveidē un nacionālās identitātes uzturēšanā Padomju Savienības okupācijas gados, kopš neatkarības atjaunošanas ir kļuvuši par lielākajiem latvietības svētkiem.
Bet ar kādiem vārdiem mēs sevi uzrunājam no Dziesmu svētku lielās estrādes? Kādā veidā mēs raksturojam sevi un savu dzīvi? Vai mēs tādi patiesi esam? Vai mēs tādi bijām, vai vēlamies būt? Ir nepieciešama diskusija par to, ko nozīmē specifisku dziesmu popularitāte un popularizēšana, kāds ir latvieša paštēls un cik tas ir pamatots, norāda izstādes veidotāji.
Projekta ietvaros izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā apmeklētāji varēs noklausīties īpaši šai izstādei radītas kora dziesmas ierakstu un saņemt skaņdarba notis. Turklāt reizi nedēļā iepriekš izziņotā laikā būs iespēja baudīt priekšnesumu kora izpildījumā Arsenāla foajē.
Strādājot pie izstādes, mākslinieki Anna Salmane un Krišs Salmanis apkopojuši visas pēc neatkarības atgūšanas Dziesmu svētku noslēguma koncertos iekļautās dziesmas. Tika izveidots visbiežāk lietoto darbības, īpašības un lietvārdu saraksts. “Dziesmas” teksts sastāv tikai no viena, vispopulārākā vārda, kas tiek atkārtots tik reižu, cik tas izdziedāts kopkora koncertos. “Dziesmas” mūzikas autors ir komponists Kristaps Pētersons.
