Dzimstības rādītājs pērn – zemākais 100 gadu laikā; mirušo par 20% vairāk 65
Pagājušajā gadā dzimstības rādītājs Latvijā bijis zemākais simts gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informatīvajā apskatā “Demogrāfija” publicētie dati.
Pērn Latvijā piedzima 17 420 bērni, kas ir par 132 jeb 0,8% mazāk nekā 2020.gadā un ir zemākais rādītājs pēdējo simts gadu laikā. Dzimstības koeficients uz 1000 iedzīvotāju bija 9,2.
Paaudžu maiņu raksturojošs rādītājs ir summārais dzimstības koeficients. 2016.gadā Latvijā tas pieauga līdz 1,74, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1992.gada. Sākot ar 2017.gadu koeficients ir samazinājies un 2021.gadā bija 1,57, kas ir tālu no vēlamā bērnu skaita, kas ir 2,1-2,2 normālai paaudžu nomaiņai.
Pēdējo reizi summārā dzimstības koeficienta vērtība 2,2 Latvijā bija 1986.-1987.gadā, kad piedzima 42 000 bērnu gadā, kas bija lielākais dzimušo skaits kopš 1946.gada.
Eiropas Savienībā (ES) kopumā 2020.gadā summārais dzimstības koeficients bija 1,50.
Jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021.gadā bija 30,2 gadi – kopš 2011.gada tas palielinājies par 1,6 gadiem. Mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, 2021.gadā bija 27,8 gadi, un arī šim rādītājam ir tendence pieaugt.
Pērn augstākie dzimstības rādītāji bija sievietēm 25-34 gadu vecumā – 62,4% bērnu piedzima sievietēm šajā vecuma grupā.
Starp reģioniem augstākie dzimstības rādītāji bijuši Pierīgā – 53 dzimušie uz 1000 sieviešu reproduktīvajā vecumā no 15 līdz 49 gadiem, bet zemākie dzimstības rādītāji – Latgales reģionā, kur ir 39 dzimušie uz 1000 sieviešu. Viens no iemesliem dzimstības rādītāju atšķirībai ir iedzīvotāju vecuma struktūra, jo Pierīgas reģionā 41% no visām sievietēm bija reproduktīvajā vecumā, bet Latgales reģionā – tādi bija tikai 34,8%.
Visvairāk bērnu 2021.gadā piedzima Rīgā un Pierīgā attiecīgi 31% un 25% no kopējā dzimušo skaita.
Salīdzinot ar 2000.gadu, dzīvi dzimušo skaits ir pieaudzis Pierīgā – par 31,2%. Pārējos reģionos bijis samazinājums. Latgalē jaundzimušo skaita kritums ir visievērojamākais – par 44,5%, Kurzemē un Vidzemē jaundzimušo skaits ir samazinājies par 30,9%, Zemgalē – par 26,4%, tikmēr Rīgā samazinājies bijis neliels – par 0,7%.
CSP: Pērn Latvijā mirušo skaits bijis par 20% lielāks nekā 2020.gadā
Pagājušajā gadā Latvijā nomira 34 600 cilvēku, kas ir par 20% vairāk nekā 2020.gadā, un mirušo skaits uz 1000 iedzīvotāju bija 18,4, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākais demogrāfijas apskats.
Salīdzinot ar pēdējiem desmit gadiem, mirstība 2021.gada oktobrī un novembrī pirmo reizi pārsniedza 10% no visiem gadā mirušajiem, kas saistāma ar vislielāko mirstību Covid-19 pandēmijas ietekmē. Tāpat 10% atzīmi pārsniedza mirstība 2021.gada janvārī, bet pēdējo desmit gadu laikā tas vērojams atkārtoti, arī 2016. un 2019.gada janvārī.
Kā liecina CSP demogrāfijas apskata dati, visaugstākais mirušo skaits uz 1000 iedzīvotāju 2021.gadā bija Latgales reģionā – 24,5, bet zemākais tas bija Pierīgas reģionā – 14,3. Šim rādītājam ir tendence palielināties visos reģionos, bet jo īpaši – Latgalē, kur ir arī vislielākais iedzīvotāju vidējais vecums, proti, 45 gadi.
Mirušo vidējais vecums Latvijā pērn bija 75,1 gads. Mirušo vīriešu vidējais vecums bija 69,9 gadi, sievietēm – 79,8 gadi.
CSP norāda, ka viens no svarīgākajiem demogrāfisko un sociālo situāciju valstī raksturojošajiem rādītājiem ir jaundzimušo mirstība pirmajā dzīves gadā, kas pēdējos gados ir samazinājusies – no 6,6 mirušiem zīdaiņiem uz 1000 dzīvi dzimušo 2011.gadā līdz 2,7 2021.gadā. Starp meitenēm šis rādītājs bija 1,8, bet zēniem – 3,6.
