Dzīvžogs aizvējam… Kā to labāk ierīkot? 0
“Man ir neliels augļu dārzs – dažas ābeles un ogulāji. Pavasarī vēlos gar tā ziemeļu pusi iestādīt eglīšu dzīvžogu. Kādam jābūt minimālajam attālumam starp augļu dārzu un dzīvžogu?” Aina Madonas novadā
Lai pasargātu augļu dārzu no valdošajiem vējiem, to nevajag iežogot no visām pusēm. Gaisa plūsma jāsamazina tikai daļēji, tāpēc pietiek ar vējlauzēja joslu vienā malā. Vēju labāk nobremzē skrajš stādījums, jo aiz blīvas augu sienas vējš var veidot virpuļus.
Dārza aizsardzībai varētu stādīt arī lapu koku rindu, taču jāņem vērā konkrētā situācija – varbūt egļu stādījums ziemā dotu aizvēju arī mājai.
Stādot liela auguma augļu kokus, jāatceras, ka pieauguša koka vainags pārklāj vismaz 3–4 m uz katru pusi no stumbra.
Eglei aptuveni divdesmit gadu vecumā vainaga rādiuss būs jau 4–5 metri. Vēja aizsargstādījums nedrīkst noēnot dārzu, jo augļu kokiem jāsaņem pietiekami daudz gaismas. Vecākos dārzos bieži var redzēt, kā augļu koki liecas prom no blakus augošajiem lielajiem kokiem.
Pūres Dārzkopības pētījumu centra vadītājs Jānis Lepsis ieteic 10–12 m minimālo attālumu līdz augļu dārzam. Ja egļu rindu ierīkos tuvāk, pēc 15–20 gadiem ābeles būs jānozāģē, jo tām pietrūks augšanas telpas. Ja egļu dzīvžogu regulāri apgriež, var stādīt tuvāk. Cirptā, blīvā dzīvžogā skuju kokus stāda apmēram 1 m attālumā, bet brīvi augošā vēlams 1,5–2 m attālums citam no cita. Kokiem augot lielākiem, stādījumu paretina (nozāģē katru otro egli), lai palikušajiem kokiem arī vainaga lejasdaļā saglabātos kupli zari.
