ECB nākamgad varētu sākt pakāpeniski samazināt procentu likmes 30
Eiropas Centrālā banka (ECB) nākamgad varētu sākt pakāpeniski samazināt procentu likmes, aģentūrai LETA prognozēja “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš.
Ekonomists atgādina, ka aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz 30 gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes. Šie notikumi bija saistīti – ECB likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Šobrīd inflācija Latvijā ir normalizējusies – tā no 22,5% pirms gada ir samazinājās līdz 3,3% šogad septembrī, un oktobrī tā būs vēl zemāka.
Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza – apmēram 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies, šobrīd ir divas reizes lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, tostarp līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi, kas ir 0,25 procentpunkti. Eksperti arī prognozē, ka šo soļu tomēr nebūs daudz un ilgākā laikā likmes varētu samazināties līdz apmēram 3%, informē Strautiņš.
“Šobrīd ir īpaši svarīgi ņemt vērā ne tikai notikumus skaitļu pasaulē, bet arī censties saprast, kā racionālo naudas pasauli ietekmēs cilvēcisko emociju vētras Tuvajos Austrumos un citur. Tāpat arī nevajag aizmirst vēsturi. Centrālās bankas parasti un arī šobrīd plāno, ka likmju lejupejas fāzes būs kā lēzenas nogāzes. Taču pieredze liecina, ka nereti šīs līknes grafikos izskatās kā stāvas sienas,” pauž Strautiņš.
Viņš skaidro, ka traģiskie notikumi Izraēlā un Gazas sektorā ir nedaudz palielinājuši inflācijas riskus tuvākajā laikā. Naftas cenas šo notikumu ietekmē pieaugušas apmēram par desmito daļu. Latvijas iedzīvotājus tieši ietekmējošās degvielas cenas ir salīdzinoši izdevīgākas, benzīna cena biržās joprojām ir tuva gada zemākajiem līmeņiem, bet riski pastāv. Šie notikumi ir arī slikta vēsts ekonomikas izaugsmei – biedējošais ziņu fons ietekmē patērētāju noskaņojumu un uzņēmēju vēlmi investēt.
Taču Strautiņš uzsver, ka tā savukārt ir laba ziņa inflācijas apkarotājiem, jo vēsturiski zemais eirozonas bezdarba līmenis, līdzās 2021.-2022.gada izejvielu cenu kāpuma atbalsīm, ir inflāciju veicinošs faktors. Ekonomistu prognozes par eirozonas izaugsmi nākamgad slīd lejup jau vairākus mēnešus. Tas, cik strauji Eiropā pasliktinās celtniecības nākotni atspoguļojošie indikatori – būvatļaujas, būvēšanas sākšana, Strautiņam liek domāt, ka prognozes lejupvirzienā dzīsies pakaļ realitātei vēl ilgi.
Ekonomists norāda, ka EURIBOR likmes kāpumu krītošas inflācijas apstākļos monetārās politikas veidotāji lielā mērā pamato ar pamatinflāciju, kas turas augstā līmenī. Vienlaikus Strautiņš atzīmē, ka šis indikators šobrīd ir daļēji zaudējis pielietojamību, tik neparasta bijusi cenu veidojošo faktoru uzvedība.
Pēc Strautiņa paustā, varēja sagaidīt, ka pamatinflācija strauji mazināsies brīdī, kad paies gads kopš straujā ražošanas izmaksu kāpuma pērn, kad lēcienveidīgi auga gāzes un elektrības cenas Eiropā. Septembris bija brīdis, kad šim efektam bija jākļūst redzamam, un eirozonā pamatinflācija tiešām samazinājās no 5,3% līdz 4,5%.
“Ražotāji nevēlas patērētājiem atdot ieguvumus no izmaksu krituma, bet kalendārs ir neapturams. Jaunākajos datos redzams arī lielākais ražotāju cenu kritums Vācijā kopš šī indeksa aprēķināšanas sākuma četrdesmitajos gados, samazinās Ķīnas eksporta cenas. Dažkārt ekonomika mainās straujāk, nekā starptautiskās finanšu institūcijas spēj tai izsekot,” skaidro Strautiņš.
Ekonomists norāda, ka monetārās politikas veidotājiem būs gan iespēja mazināt procentu likmes – inflācija turpinās noplakt, gan nepieciešamība – izaugsme vājināsies, ļoti iespējams, līdz mīnusu teritorijai. Turklāt jāpatur prātā, ka likmes augšup un lejup velkošo spēku cīņā var iesaistīties vēl viens dalībnieks – pār pasaules finanšu tirgiem planē fiskālās dominances rēgs. Investori arvien vairāk rēķinās ar iespēju, ka centrālajām bankām būs jāmazina riski, ka valdības zaudē pieeju finanšu tirgiem. ECB jau cenšas mazināt tā saucamos eirozonas fragmentācijas riskus ar aktīvu pirkšanas palīdzību, bet šīs iespējas nav neierobežotas.
Strautiņš atzīst, ka aizvadītie divi gadi ir bijis finansiāli grūts laiks mājsaimniecībām. Laikā starp 2022.gada janvāri un 2023.gada aprīli samazinājās reālās algas, iepriekš tās vairāk nekā 10 gadus bija nepārtraukti augušas.
“Turklāt kopš pērnā gada izskaņas daļa iedzīvotāju nozīmīgi izjūt procentu likmju kāpuma ietekmi. Ar lielu ticamību var teikt, ka nākamgad šī grūtību kalna virsotne būs pārvarēta,” prognozē Strautiņš.
